Kamenes, kameņu ģints
Bišveidīgo virdzimta (3 apakšdzimtas):
Kameņu apakšdzimta (2 ģintis).
Kameņu ģints.
Parazītkameņu ģints.
Medusbišu apakšdzimta (1 ģints).
Medusbišu ģints.
Kopumā Latvijā pašteiz pētnieki ir apzinājuši ap 30 kameņu sugas.
Tās lido praktiski jebkuros apstākļos, kamēr bites ne. Kamenes lido arī vēsā un miglainā laikā (bites pārtrauc lidojumus), pateicoties samērā biezajam apmatojumam.
Kamenes veido ligzdas augsnē, peļu alās, zemsedzē un citās līdzīgās vietās. Savas ligzdas segumam izmanto pūkas un vilnu, ko tur pametuši iepriekšējie mītnes saimnieki.
Kamenes dzīvo saimēs, tajā var dzīvot no veirākiem desmitiem līdz vairākiem simtiem kameņu.
Kamenēm ziemo tikai iepriekšējā gadā dzimušās un apsēklotās kameņu mātes. Savukārt darba kamenes un trani nemaz nesagaida nākamo pavasari, jo jau rudenī iet bojā.
Pametot ziemošanas vietu, jaunā kameņu māte pavasarī uzmeklē citu ligzdas vietu, kur sāk veidot jaunu saimi.
Kamene prot ieķerties ziedā un sapurināt tā, ka putekšņi uzbirst kamenei. Šādi iegūst gan kukainis, gan augs. Kamenei putekšņi nepieciešami savas jaunās paaudzes barošanai, bet zieda sapurināšana nodrošina, ka putekšņi nonāk uz drīksnas un zieds tiek sekmīgi apputeksnēts.
Lielā zemes kamene. Bombus terrestris L. Angliski - Large Earth Bumblebee. Tās vārds nācis no tā, ka savu mītni tā iekārto zemē.
Bombus terrestris ir Latvijā visbiežāk sastopamā kameņu suga, kas ligzdas būvē zemsedzē, nereti izmantojot pamestas peļu alas. Dabā uz ligzdu ved samērā garš tunelis un tās iekšieni nevar novērot.
Vislielākā kamene ligzdā ir kameņu māte - tās augums var sasniegt 20-22 mm. Visas pārējās saimes kamenes ir tās pēcnācējas.
Darba kamenes ir dažāda lieluma, pirmās ir vismazākās, jo tās aprūpē māte viena pati. Darba kamenes būvē jaunas šūnas, aprūpē kāpurus, vāc nektāru un ziedputekšņus.
Parasti kamenes nelido tālāk par dažiem simtiem metru. Tomēr tās var aizlidot barības meklējumos pat 1-1,5 km tāļu. Kamene guvumu nes uz ligzdu īpašā medus guzā, bet medu uzkrāj vaska kausiņos.
Vaļējās vaska šūnām no oliņām attīstās kāpuri. Slēgtā apaļā kūniņā kāpurs pārvēršas par kameni. Darba kamene dzīvo vidēji divas nedēļas.
Kameņu māte un tās saime rudenī iet bojā. Ziemo tikai apaugļotās jaunās mātītes. Nākamajā pavasarī tās veido jaunas saimes.
2021.gadā izvēlēta par gada biti. Kopš XX gs. 80.gadu beigām pasaulē lielās zemes kamenes tiek izmantotas siltumnīcas augu apputeksnēšanai. Tās pasaulē kļuvušas par otro visvairāk komerciāli audzēto bišu sugu pēc medusbitēm.
Melnā kamene. Bombus lucorum.
Akmeņu kamene. Bombus lapidarius.
Tīruma kamene. Bombus agrorum.
Meža kamene. Bombus sylvarum.
