Kvantu fizika
No latīņu valodas vārda quantum ("daudzums").
Fizikas apakšnozare, kas pēta procesus, kuros mazas daļiņas - atomi un molekulas - mijiedarbjas savā starpā un ar ārējo starojumu, piemēram, gaismu.
Kvantu fizika pēta arī mazākas daļiņas, tādas kā elektroni, protoni, neitroni, eksotiskie kvarki un gluoni.
Vēsture. Elektronu kustības likumu un iekšējo īpašumu pētījumiem bija liela nozīme atomfizikas, kodolfizikas, elementārdaļiņu fizikas, kvantu teorijas attīstībā.
Einšteins un kvantu fizika. Devis lielu ieguldījumu kvantu fizikas pamatu izveidošanā. Radījis priekšstatu, ka starojuma laukam ir diskrēta, kvantu struktūra, ieviesis fotona jēdzienu (1905.gada gaismas fotonu teorija). Izskaidrojis fotoefektu, Stoksa fluorescences likumu, fotojonizāciju u.c. parādības, ko nevarēja izskaidrot gaismas elektromagnētiskā viļņu teorija (Nobeļa prēmija 1921.gadā). Kvantu idejas izmantojis cietvielu īpatnējās siltumietilpības izskaidrošanai 1907.gadā. 1912.gadā atklāja fotoķīmijas pamatlikumu - Einšteina likumu. iedalījis starojumu spontānajā un inducētajā un 1916.gadā ieviesis koeficientu, kas izsaka šo procesu varbūtību - Einšteina koeficienti. Šis Einšteina darbs ir kvantu elektronikas pamatā.
Kvantu fizika kā vispārēja teorija tiek lietota dažādās pētniecības jomās, sākot ar sarežģītu molekulu (arī bioloģisku) un cietas vielas uzbūves un īpašību izpētes līdz pat atoma kodola uzbūvei, elementārdaļiņu fizikai un fizikālo lauku teorijai. Bez kvantu fizikas nebūtu tranzistoru, tātad nebūtu arī datoru, mobīlo tālruņu un citu elektronisko ierīču. bez kvantu fizikas nebūtu lāzeru un tātad arī kompaktdisku atskaņotāju. bez precīziem atomu pulksteņiem nedarbotos globālā pozicionēšanas sistēma (GPS).
Pēdējos 20 gadus intensīvi attīstās arī kvantu fizikā balstītā kvantu skaitļošana un tāsmetodes. Kvantu skaitļošana salīdzina jauna tipa kvantu datoru un klasisko datoru iespējas, kā arī cenšas definēt kvantu datoru izmantošanas jomas.
Saites.
Fizika un fiziķi.
