Katalonija
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- 6357 skatījumi
Spānijas okupēta valsts Pireneju pussalas ZA.
Katalonijas karogs - ar zvaigzni.
Galvaspilsēta - Barselona.
Iedzīvotāju skaits Katalonijā - 7,5 miljoni. 15% ir imigranti no Ziemeļāfrikas, Āzijas un Latīņamerikas.
Katalonijas platība - 32 090 km2.
Katalonija atrodas Spānijas ZA stūrī. Tās teritorija ir divas reizes mazāka par Latviju, bet iedzīvotāju – 7,5 miljoni. No tiem 60% ir kataloņu (dzimtā valoda tiem ir kataloņu).
Vēsture. 1484.-1486.gados Ferdinanda II un Izabellas valdīšanas gados tika nežēlīgi apspiests Katalonijas krusta karš.
Katalonija zaudēja neatkarību 1714.gada 11.septembrī, kad Spānijas karaļa Filipa V karaspēks pēc 14 mēnešu ilga ielenkuma kaujā pie Barselonas sakāva katalāņus. Spāņu un franču armijas ieņēma Barselonu.
1939.gadā, kad pie varas nāca diktators Franko, Katalonija zaudēja autonomiju, bet katalāņiem aizliedza runāt savā valodā.
Katalonija atguva autonomiju 1975.gadā pēc Franko nāves un Spānijas atgriešanās pie demokrātiskas pārvaldes.
2010.gadā Spānijas Augstākā tiesa nosprieda, ka noraidāmi vairāki punkti no 2006.gada statūtiem, kas paredzēja plašākas pašnoteikšanās tiesības Katalonijai.
2012.gadā, pieaugot ekonomiskajām problēmām, pieauga arī Katalonijas neatkarības atbalstītāju skaits. Vēl 2010.gadā tādu neatkarības piekritēju bija 25,5%, bet 2012.gadā – jau 51,5% reģiona iedzīvotāju.
Ekonomiski Katalonija ir bagātākais Spānijas reģions, kas veido 20% Spānijas ekonomikas. Bet Katalonijai ir arī lielākais parāds – 42 miljardi eiru.
Katalonijas prezidents Hordi Pujols vadīja Kataloniju laikā no 1980.-2003.gadam.
2013.gadā parādījās ziņas, ka kataloņi 2013.gada 11.septembrī rīkos 400 km garu dzīvu cilvēku ķēdi, lai pievērstu starptautisku uzmanību kataloņu cīņai par neatkarību. Šo ideju kataloņi smēlušies no igauņu organizētā „Baltijas ceļa” 1989.gadā.
2014.gada 9.novembrī kataloņi balsoja par Katalonijas neatkarību (juridiski nesaistoši). Piedalījās 2,25 miljoni cilvēku un 80% nobalsoja par neatkarību.
2017.gada 1.oktobrī notika referendums par neatkarību. Saskaņā ar Spānijas konstitūcijas 155.pantu Spānijas valdība apturēja reģionālās varas darbību un ieveda policijas spēkus noi citiem valsts reģioniem.
2019.gada oktobrī Barselonu un Katalonij pārņēma nemieri, kas bija saistīti ar to, ka Spānijas tiesa uz ilgiem cietumsodiem 9-13 gadu garumā notiesāja 9 katalāņu neatkarības līderus. Dažas stundas pēc tiesas lēmuma ap 10 000 katalāņu paralizēja Barselonas lidostu, kas ir viena no noslogotākajām Eiropā.
18.oktobrī tika izsludināts ģenerālstreiks, bet 3 naktis pirms tam Barselonas ielās notika grautiņi.
Aplūkojamie objekti.
Barselona.
Kadakesa. Cadaques. Savulaik te esot dzīvojis S.Dalī. Pludmales.
Montseratas klosteris. Svētceļojumu vieta, kaut kādu iemeslu dēļ arī pretendē uz Grāla slēptuvi.
Costa Brava Roses. Kūrorts pie Vidusjūras.
Figures. Salvadora Dalī muzejs-teātris. Viens no populārākajiem muzejiem Spānijā.
Pubolas pils. Galas rezidence - Dalī dāvana savai mūzai.
Cap de Creus. Zemesrags. Uz tā klinšu ieskauts balto ēku ciemats Cadaques.
Villafranca del Penedes. Izcilākais Katalonijas vīnu reģions.
Costa Brava Roses.
Žirona. Girona. Katalonijas provinces galvaspilsēta(???). Labi saglabājusies vecpilsēta. Pēc vēsturnieku uzskatiem tā ir senā Gerunda, ko savos darbos pieminējuši Plīnijs un Cēzars.
Taragona. Seno romiešu dibināta pilsēta, bijusī provinces galvaspilsēta, no kurienes romieši uzsāka Ibērijas pussalas iekarošanu.
Sitges. Pilsēta ar aristokrātisku jūrmalu.
Besalu. Romantiska mazpilsēta.
Tradīcijas. Sakāvi 1714.gada 11.septembrī pie Barselonas šodien atzīmē kā Katalonijas Valsts dienu.
Saites.
Katalāņi.
