Aliens

Kīkobas ala

Ukrainiski - Киїк-Коба. Angliski - Kiik-Koba arī Kiikkoba un Kiyik Qoba. Nosaukums krimas tatāru valodā nozīmē "Kazu ala."
Ala Krimā ar mezolīta laika neandertāļu atradumiem, senākā zināmā cilvēku apmetne pussalā.

Atrašanās vieta. Ukraina, Krimas pussala, 25 km no Simferopoles, Zuijas upes labajā krastā.

Atklāšana un izpēte. Apbedījumi tika atklāti 1924.-1926.gadu baltkrievu antropologa Gļeba Bonča-Osmolovska (Г.А.Бонч-Осмоловский) vadītās ekspedīcijas izrakumu laikā. Atrada 2 skeletus, kuri piederēja pieaugušam cilvēkam un bērnam, bet tiem apkārt alā bija daudz liecību par aktīvu alas apdzīvošanu. Atrasto dzīvnieku kaulu (Sus, Cervus, Saiga, Marmota, u.c.) un artefaktu analīze palīdzēja noteikt, ka ala apdzīvota vēlā glaciāla agrīnajā etapā – pēdējā interglaciāla finālā (pirms 70-50 tūkst. gadu), pēc arheoloģiskās periodizācijas - vidējā paleolītā (Kīkobas mustjē). Tātad, tie bija Eiropas dienvidaustrumu daļas neandertālieši.
Pirmo reizi skeletus aprakstīja to atklājējs G.Bončs-Osmolovskis (1.sējums – 1941.g., 2.sējums iznāca pēc nāves 1954.g.). Vēlāk, 1965.gadā D.Rohļins veica rentgena, paleopatoloģijas un morfoloģijas analīzi. Vēl vēlāk dažas patoloģijas tika pārskatītas ar makrometodes palīdzību (Trinkaus, Maley and Buzhilova, raksts 2008.gada Am.J.Phys. Anthropol. 137(1)), kā arī izmantota mikrofokusa rentgenogrāfijas metode, ko 2008.gadā aprakstīja Bužilova, Dobrovoļska, Mednikova u.c. Kaut arī dažos darbos parādījās informācija, ka tā varētu būt sieviete, tomēr pēc šīm jaunākajām analīzēm tika izdarīts secinājums, ka tas bijis 40 gadus vecs vīrietis. Par dažādām funkcionālām izmaiņas liecina zobu nodilums un apakšžokļa priekšzoba hipercementoze (pastiprināta akmens veidošanās uz zoba saknes), kā arī dažādas citas patoloģijas. Indivīdam dzīves laikā, ilgi pirms nāves bijis pēdas falangas lūzums. Konstatēta muskuļa cīpslas masīvā entesopātija (patoloģiskais process vietā, kur cīpslas stiprinājās pie kaula) un ossifikācija (pārkaulošanas process). Ossifikācija manāma arī citur, piem. Ahileja cīpslā. Traumas vai apsaldēšanas rezultātā vīrietim attīstījās posttraumatiskais osteomielīts (slimība, kas skar kaula smadzenes un vēlāk izplatās arī kaulā).
Rohļins uzskatīja, ka zobu patoloģijas, ossifikācija un citas papēža kaula patoloģijas bija saistītas ar specifisku slodzi un mikrotraumu uzkrājumu. Bužilova, Dobrovoļska, Mednikova u.c. domā, ka tās varēja būt vielmaiņas traucējumu sekas, piem. difūza idiopātiska skeleta hiperstoze (locītavu sindroms, kas manāms kā pietūkums locītavu rajonā, sāpes un ierobežotas kustības). Parasti šī saslimšana (Forestjē slimība) skar vidēja un vecākā vecuma vīriešus, izplatoties uz mugurkaulu un tālāk uz dažādām cīpslām. Šīs slimības cēlonis nav zināms. Toties ir zināms, ka tā bieži sastopama kompleksā ar diabēta latento formu (diabetes mellitus). Iespējams, ka pēdas patoloģija ir šī diabēta sekas.
Kīkobas neandertālieša pēdu pētīja rentgenoloģiski. Tika izmantota mikrofokusa rentgenogrāfijas metode kāju pirkstu izpētei. Gaišas līnijas kaula materiālā, kas atkārtojas pēc noteikta attāluma, liecina par augšanas aizkavēšanos sakarā ar pārtikas trūkumu noteiktās sezonās. Šim neandertālietim bija konstatētas arī vairākas pēdas traumas un iekaisuma procesu pēdas, kas varēja būt saistītas vai nu ar infekcijām, vai ar apsaldēšanos.

Raksti.
Neandertālietis no Kīkobas alas Krimā: veselības stāvokļa rekonstrukcija.

Saites.
Neandertālieši.
Krima.
Alas un grotas.