Aliens

Krasnodara

Krasnodaras novada administratīvais centrs.

Vēsture. 1918.gada marta beigās Deņikina komandētās Brīvprātīgo armijas daļas mēģināja Krasnodaru (toreiz - Екатеринодар) ieņemt triecienā. Kaujas par pilsētu turpinājās vairākas nedēļas un "baltie" cieta lielus zaudējumus. Kritušo vidū bija arī ģenerālis Korņilovs, kas bija viens no "balto" kustības organizatoriem. Krasnodaru "baltie" neieņēma un šī neveiksme kļuva teju vai par pilnīgas sakāves cēloni.
Brīvprātīgo armija pēc Deņikina pavēles sāka atkāpšanos no Krasnodaras - no armijas ierindā bija palikuši tikai kāds pusotrs tūkstotis cilvēku. Tiem nācās pavadīt lauka lazareti, kur ievainoto bija 3000. Atkāpšanās laikā tika pamesta visa artilērija. Pēc vairākām dienām viņus aplenca vairākkārt spēcīgākas "sarkano" vienības pie Medvedovkas (Медведовская) dzelzceļa stacijas Kubaņā. Nebija cita varianta kā izlauzties - Deņikins pavēlēja ieņemt Medvedovkas staciju. Uzdevuma izpildi apgrūtināja tas, ka "sarkano" rīcībā bija veseli trīs bruņuvilcieni, kas aplenktajiem varēja izrādīties ļoti bīstami.
Tomēr izeja no situācijas tika atrasta pateicoties ģenerāļa Sergeja Markova (Сергей Леонидович Марков) atjautībai un drosmei. 2.aprīļa agrā rītā Markova daļas sāka pāriet dzelzceļa līniju pie Medvedovkas stacijas. Tieši tobrīd tai tuvojās viens no pretinieka bruņuvilcieniem. Tampretī ar kliedzienu nekavējoties apstāties metās Markovs, imitētams "savējos." Bruņuvilciens arī apstājās un Markova karavīri ar dažiem lielgabala šāvieniem izsita no ierindas tvaika lokomotīvi. Pēc niknas kaujas "baltajiem" izdevās bruņuvilcienu sagrābt. Ar sagrābtā bruņuvilciena artilēriju Markova karavīri atklāja uguni pa vēl vienu stacijā pienākošo "sarkano" bruņuvilcienu un "sarkano" papildspēku vilcienu sastāviem.
Šīs kaujas rezultātā "sarkano" daļas steigšus atkāpās. Brīvprātīgo armija izgāja no aplenkuma, tā izvairoties no pilnīgas sagrāves.

Saites.
Krasnodaras novads.