Karakalpaki
Tauta Vidusāzijā, Karakalpakijas AA pamatiedzīvotāji Uzbekijā.
Skaits. Kopskaits ap 1 miljonu cilvēku (PSRS 236 000, 1970.g.).
No tiem Karakalpakijas AA Uzbekijā - 218 000 (31% no AA iedzīvotājiem), pārējie Uzbekijā - galvenokārt Fergānas un Horezmas apgabalos, arī Turkmēnijā, nedaudz arī Afganistānā.
Antropoloģija. Antropoloģiskajā tipā eiropeīdie (no bronzas laikmeta un antīkā laika vietējiem stepju iedzīvotājiem) un mongoloīdie elementi (no vēlāk ienākušajām stepju ciltīm).
Vēsture. Senākie karakalpaku priekšteči - saku un masagetu ciltis (VII-II gs.pmē.), ar kurām sajaukušies huņņi (II gs.pmē.-IV gs.mē.), tjurki (VI-VIII gs.), vēlāk arī pečeņegi, oguzi, nogaji.
XV-XVI gs. izveidojās karakalpaku tautība.
Līdz XX gs. sākumam saglabājās feodālā iekārta ar ģints attiecību un cilšu dalījuma paliekām.
Valoda. Pieder tjurku grupai.
Rakstība no 1924.gada arābu alfabētā, no 1940.gada krievu alfabētā.
Ticība. Musulmaņu sunnīti.
Nodarbošanās. Pusnomadu lopkopība, tagad vietmaiņas lopkopība. Apūdeņojumzemkopība, zveja (līdz ar Arāla jūras izsīkšanu tās vairs nav).
Saites.
Karakalpakija.
