Kvislings, Vidkuns (1887.-1945.g.)
Norvēģijas politiskais darbinieks.
Radniecība. Vecākais dēls mācītāja un bagātas kuģu īpašnieces ģimenē.
Dzīvesgājums. Labi mācījās skolā, gūdams sekmes gan ekzaktajos, gan arī humanitārajos priekšmetos.
Kara akadēmijas iestājeksāmenos V.Kvislings saņēma augstāko novērtējumu starp 250 pretendentiem. Jau pēc 1 gada mācībām viņu pārcēla uz Norvēģijas Kara koledžu, kurā uzrādīja fenomenālas sekmes - izlaiduma eksāmenos saņēma visaugstāko novērtējumu visā mācību iestādes vēsturē. Talantīgo jaunietni pat aplaimoja ar audienci valsts karalis Hokons VII.
I Pasaules karā Norvēģija pasludināja neitralitāti. Jaunais virsnieks V.Kvislings bija kaislīgs militārists, izjuta pretīgumu pret pacifistiskām kustībām.
Pēc kara beigām viņš saņēma Norvēģijas kara atašeja vietu Pēterpilī (tolaik Petrograda Padomju Krievijā), kur sajūsminājās par Ļ.Trocka darbību. V.Kvislingu iespaidoja tas, cik ātri un efektīvi lielinieku līderis spēja radīt Sarkano armiju - vienlaicīgi pielietojot aģitāciju un skarbas represijas.
Pēc diplomātiskā dienesta Pēterpilī V.Kvislings devās uz Ukrainu. Pēc pazīstamā filantropa Nansena lūguma viņš Nāciju līgas humanitārās misijas sastāvā ieradās Harkovā. Daudz btaukāja pa bijušajām Krievijas impērijas dienvidu guberņām un dalīja pārtiku. To viņš darīja tik pašaizliedzīgi, ka vēl joprojām uzskata - viņa personiskā darbība līdzējusi glābt no bada nāves vairākus simtus tūkstošu cilvēku.
"Kapteinis Kvislings nodrošināja ar pārtiku simt tūkstošu sieviešu un bērnu. Viņš spēja nozagt zirgus un nokaut tos, lai bērni, kas nedēļām ilgi nebija redzējuši pārtiku, kaut ko paēstu. Neviens civilizētajā pasaulē neko nezināja par šo vienpati cilvēku, kas notikumu vietā turpināja izcīnīt to kauju, kuru Nansens veda Eiropā pret visiem pasaules politiskajiem slepkavniekiem, lai nodrošinātu ar zālēm un ēdienu miljoniem dzīvi pūstošo un knapi dzīvo cilvēku." /Albīns Konrāds Einss, Norvēģijas komunistiskās strādnieku partijas avīzes redaktors/
Tomēr savas labdarīgās misijas laikā viņš no bada mākto apgabalu iedzīvotājiem pa lēto uzpirka vērtslietas un mākslas priekšmetus, kurus tirgoja vēlāk Norvēģijā. Vienlaicīgi bija precēts arī ar divām krievu meitenēm. Saticis savu otro mīlestību Aleksandru Pasečņikovu, viņš piedāvāja pirmajai Aleksandrai Voroņinai dzīvot kopā un nofermēt viņu kā adoptētu meitu.
V.Kvislings atgriezās Norvēģijā 1929.gadā pēc vēl vienas humanitārās misijas un nolēma mesties politikā. Viņa finansiālo pamatu labi nodrošināja Padomju krievijā sapirktās vērtslietas. No simpātijām pret lieliniekiem tolaik vairs nebija ne pēdu.
V.Kvislingu interesēja rasu un iedzimtības jautājumi. Ar tādiem uzskatiem viņš ieņēma valsts Aizsardzības ministra amatu visai liberālā valdībā. Ministrēšanas laikā viņš pat mēģināja sūtīt karaspēku apspiest strādnieku nemierus. No asinsliešanas izdevās izveirīties, bet ministra amats V.Kvislingam bija jāatstāj.
Tad V.Kvislings nodibināja savu nacistiskas ievirzes partiju "Tautas vienotība," par kuru norvēģi tomēr nebalsoja. Tad viņš saur saviem aizbildņiem Himleru un Rozenbergu vienojās ar Hitleru, ka pēc vāciešu ienākšanas Norvēģijā valdīs viņš.
1940.gada 9.aprīlī vācu karaspēks iebruka Norvēģijā. Norvēģu armija cīnījās kā varēja, tai izdevās nogremdēt vācu smago kreiseri "Bluher." Tomēr pārspēks bija vācu pusē. Karalis Hokons VII izsludināja mobilizāciju un aizbēga no valsts. Tās pašas dienas vakarā vācu okupētajā Oslā pa radio uzstājās V.Kvislings - norvēģu profašistiskas partijas līderis. Rdiorunā viņš paziņoja par varas sagrābšanu un mobilizācijas atcelšanu.
"Šajos apstākļos "nacionālās vienotības" partija uzņemas valsts varu, lai aizstāvētu norvēģu tautas un valsts intereses." /no radiorunas 1940.gada 9.aprīlī.
V.Kvislinga veidoto valdību vācu okupācijas apstākļus stikti atteicās atzīt karalis Hokons VII, kurš sākumā pārvācās uz Norvēģijas ziemeļiem, tad ar kuģi nokļuva Lielbritānijā, kur izveidoja trimdas valdību. Bez tam Norvēģijas armija turpināja pretoties vāciešiem. Tādejādi V.Kvislinga valdība neguva leģimitāti un norvēģu tautas atbalstu. Tādejādi V.Kvislings kļuva vācu varai nevajadzīgs un tie izveidoja Norvēģijā reihskomisariātu ar Juzefu Tarabovenu vadībā.
1942.gada februārī vācieši no jauna izlēma izmantot V.Kvislingu. Vācieši izveidoja t.s. "nacionālo valdību," kuras priekšgalā okupantu uzraudzībā kā ministru prezidents stājās V.Kvislings. Jaunā valdība pieteica karu PSRS un sāka mobilizāciju. Tomēr norvēģi pat okupantu spiesti vairumā atteicās pakļauties. V.Kvislinga lēmums norvēģu bērniem stāties "Hitlerjugenda" tipa organizācijā izraisīja nemierus un masu nepakļaušanos norvēģu vidū. No darba gāja prom skolotāji, protestēja garīdznieki. Žīdu deportācija arī bija šoks norvēģiem.
Kvislingu vairums norvēģu uzskatīja par nodevēju, viņu noicināja un viņa valdības rīkojumus centās ignorēt.
Raksti.
Vidkuns Kvislings - nodevējs vai ideālists?
Saites.
Norvēģija.
