Kižu baznīcu komplekss
Slavens koka baznīcu komplekss, kas atrodas uz kādas no Oņegas ezera salām Karēlijā.
Sākumā tas sastāvēja no divām XVII-XIX gs. baznīcām un zvanu torņa. Sākot ar 1966.gada janvāri te tikušas savestas daudzas līdzīgas būves, kas lielā skaitā atradušās izklaidus pa visiem Krievijas ziemeļiem. Rezultātā uz salas tika izveidots vēsturiskās arhitektūras muzejs „Kiži.”
Arhitektūra. Tā neesot raksturīga krieviem, bet gan piederot pie tā saucamās „ķeltu kristietības.” Norvēģijā un dažos Zviedrijas rajonos arī ir tāda tipa celtnes, un arī tur šī celtniecības stila izcelšanās nav skaidra.
Piemēram katoļi nekad un nekur nav cēluši koka baznīcas. Norvēģijā celtās baznīcas vienmēr bijušas gnostiskas, kas celtas par godu Paradīzes dārzā dzīvojošajam Pūķim. Norvēģu baznīcu jumti klāti ar pūķa zvīņām līdzīgu materiālu, bet krusti – ķeltu. Un pats galvenais – norvēģu koka baznīcu jumti greznoti ar čūsku/pūķu galvām.
Kādreiz Norvēģijā tādu pūķim veltītu baznīcu bija ap 1500, bet tagad tikai 28. Tās bija karkasa būves, pirmo reizi radās X-XI gs. Vairumu no tām rotāja stilizēti pūķu atveidi, kas bija izvietoti koka kolonnu galos vai portālos.
Šis norvēģu baznīcu stils ir zinātnieku nosaukts kā „Urnesas stils,” pēc Urnesas pilsētas koka baznīcas – tādas vecākās Norvēģijā. Pēcāk šis stils izplatījies uz Angliju un Krievijas ziemeļiem. Norvēģijā šīs baznīcas cēla līdz 1349.gadam, kad vairums norvēģu gnostiskās garīdzniecības gāja bojā buboņu mēra epidēmijā.
