Kaluā cilvēces šūpulis
Lai arī skaitās pierādīts, ka pirmie saprātīgie cilvēki - homo sapiens - parādījušies Āfrikā, tomēr atrodas daži neprāši, kuri šo tēzi laiku pa laikam mēģina sašūpot. Šie ķeceri uzskata, ka Āfrikā trūka priekšnoteikumu un stimulu, lai tur attīstos saprātīgais cilvēks. Klimats pārāk karsts un hominīdi dzīvojuši pēc principa „Esam laimīgi, ēdam kokosriekstus un banānus...” Evolūcijai vajadzīgi nopietni stimuli un arī ziemeļu reģioni nav piemēroti sekmīgai attīstībai. Tādas ir ķeceru domas. Turpinājumā arheologa A.Kalua redzējums par cilvēces evolūciju un iespējamo cilvēces šūpuli Tuvajos Austrumos.
Tur kur sadurās trīs kontinenti. Arheologs pirms desmit gadiem, sekojot loģikai un intuīcijai, nonācis pie secinājuma, ka cilvēks varēja rasties tikai un vienīgi vietā, kur krustojās visi pasaules vēstures ceļi, vietā, kur klimats ir maigs, bet vienlaikus tāds, kas rosina darboties, nevis sekmē dīkdienību. A.Kalua domā, ka šiem priekšnoteikumiem atbilst vieta, kur saskaras trīs pasaules daļas - Āfrika, Āzija un Eiropa. No šejienes senais cilvēks itin viegli varēja izplatīties pa visu pasauli. Šī vieta ir Tuvajos Austrumos, Palestīnā, Izraēļa zemē.
Šis secinājums saskan ar Bībeli - tā arheologs A.Kalua. „Uz jautājumu, kur gan īsti tika radīts Ādams, tajos teikts, ka paradīzē,” raksta A.Kalua. Genesī teikts, ka cilvēks (Ādams) radīts rietumos no Ēdenes : „Un Dievs tas Kungs dēstīja dārzu Ēdenē, tālu austrumos, tur viņš ielika cilvēku, ko bija veidojis. Un Dievs tas Kungs lika izaugt no zemes visādiem kokiem, kurus bija jauki uzskatīt un no kuriem bija patīkami ēst... Un Dievs tas Kungs ņēma cilvēku un ielika viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un apsargātu” (Genesis 2, 8-15) - tā Andris. Pēc grēkā krišanas Ādams un Ieva tika izraidīti no paradīzes. Jautājums - uz kurieni? A.Kalua atbilde ir uz vietu, kas jau vairākus gadsimtus ir kļuvusi par etnisko un politisko konfliktu zonu - uz Palestīnu. Tieši Izraēļa zemē atrodas Ādama kaps. Tiek minētas sekojošās varbūtējās Ādama kapa vietas:
· Hebronā, Palestīnā, musulmaņu mošejā;
· Tā Kunga Kapa baznīcā Jeruzalemē;
Taisnību sakot, Genesī nav minēts, kur tieši Ādams un Ieva apmetušies pēc padzīšanas no Ēdenes. Apokrifos teikts, ka viņi devušies uz austrumiem. Vēl jau ir jautājums par Ēdenes dārza atrašanās vietu. Tik tiešām jautājums par Ādama dzīvi pēc padzīšanas ir visai miglains. Šeit jāatceras, ka runa nav par vēsturiskām personībām, parastajā izpratnē, jo jautājums ir par cilvēces pirmsākumiem un tas iesniedzās ļoti tālā pagātnē. Skaidrs ir tikai tas, ka ebreji daudz ko pārņēmuši no senākām mitoloģiskajām sistēmām, tai skaitā radīšanas stāstus.
Tālāk, pēc jūdu avotiem, šajā vietā viņu ciltstēvam Ābramam bija jāupurē savs dēls Īzaks. Kristiešu raksti vēsta, ka Ādama kaps atrodas Golgātā, kur tika sists krustā Jēzus Kristus. Diemžēl arheoloģiskus izrakumus šeit nav iespējams veikt. Tam par iemeslu, protams, ir reliģiskas jūtas. Pagānisma apbedījumu vietās ortodoksālie jūdaisti pastāvīgi organizē piketus, lai nepieļautu izrakumu veikšanu. Viņu aktivitātes nenorima arī pēc tam, kad Telavivas dienvidu priekšpilsētā cilvēku apbedījumos arheologi uzgāja cūku kaulus, kuri pēc pagānisma tradīcijas kalpojuši kā ziedojums apbedīšanas rituālā.
Jeruzalemē, kur atrodas Golgāta, ebreji veido procentuāli nozīmīgu iedzīvotāju daļu un tāpēc valdība nevar nerēķināties ar viņu viedokli. Izrakumi var draudēt ar nemieriem.
Homo sapiens pirms 400 000 gadiem? Arhelogs no tā taisa secinājumu, ja Ādams un Ievas dzīvojuši Apsolītajā zemē, tad loģiski var pieņemt, ka pirmie homo sapiens pārstāvji parādījās tieši šeit. Šo tēzi netieši apliecina nesenie izrakumi.
Telavivas universitātes arheologi Kesemas alā, ko sauc arī par Brīnumu alu, uzgāja 8 zobus, kuri piederēja cilvēkam jau kā saprātīgai būtnei, nevis pērtiķim. Ala atrodas pie Rošainas pilsētas (uz ZA no Telavivas). Zobu vecums tiek datēts ar 400 000 gadiem. Tas ir daudz vairāk salīdzinot ar izrakumos Āfrikā uzietajām pirmatnējo cilvēku liecībām, kuru vecums tiek datēts ar 200 000 gadiem.
Pašu Brīnumu alu Izraēlā atklāja tikai 2000.gadā. To paveica Telavivas universitātes arheoloģijas profesors Avi Gofers un doktors Rans Barka. Vēlāk šiem zinātniekiem piebiedrojās anatomijas un antropoloģijas profesors Israēls Gerškovičs un grupa ārzemju zinātnieku, kuri skrupulozi izpētīja alā uzieto cilvēka zobu morfoloģiju. Zinātnieki pētījumos apstiprināja, ka atrastie zobi patiešām pieder saprātīgam cilvēkam, nevis kaut kādam primātam.
Zobu izpēte. Pētījumos izmantoja rentgena un datortomogrāfijas metodi. Antropologi rūpīgi pētīja atrasto zobu izmērus un formu. Viņi apstiprināja to nenoliedzamo līdzību mūsdienu cilvēku zobiem. Šie „homo sapiens” zobi bija līdzīgi tiem, kas tika uzieti Izraēlas ziemeļu daļā, alās, Lejas Galilejā, kas atrodas tuvu Nacaretei. Šo zobu vecums bija 100 000 gadi.
Arheologs A.Kalua raksta, ka viņa kolēģi cerot, ka Brīnumu alā uzietie zobi pastāstīs daudz būtiska par homo sapiens izcelsmi un uzvedību. Laikraksta Jerusalem Post zinātniskajā sadaļā akcentēts, ka minētais posms bioloģiskajā un kultūrvēsturiskajā ziņā tiek uzskatīts par kritisku cilvēces antropoģenēzē. Alā uzieto zobu uzbūve apliecina, ka konstatētās izmaiņas saistītas ar evolucionāro attīstību, kas noritēja tieši šajā laika periodā.
Kā uzskata zinātnieki, ar šo atradumu palīdzību ir iespējams uzzināt daudz vairāk par tā laika (pirms 400 000 gadiem) kultūrvēsturiskajām īpatnībām. Spriežot pēc tiem Palestīnā mītošie homo sapiens pārstāvji jau sākuši pastāvīgi izgatavot primitīvus akmens nažus, iekurt un uzturēt uguni, izmantojuši vairākas medību metodes, dalījuši guvumu savā starpā, ieguvuši materiālus sadzīvei vajadzīgo priekšmetu, darbarīku izgatavošanai. Uzskaitītie sasniegumi un atklājumi formēja jaunu uzvedības modeli, kas tālākā nākotnē noteica mūsdienu cilvēka veidolu un dzīves veidu.
Uzieto cilvēku zobu (gan piena, gan īstie) eksemplāri attiecināmi uz vidējo pleistocēna periodu. Hronoloģiskā ziņā tie ir senāki par cilvēku kaulu atradumiem DR Āzijā.
Cilvēces šūpulis tomēr neatradās Āfrikā? Neviens no Brīnumu alā uzietajiem zobiem nav īsti līdzīgs neandertāliešu zobiem, kaut gan daži eksemplāri norāda uz zināmu evolucionāru pārmantojamību (kaut gan šī pārmantojamība ir visai neskaidra). Tomēr šo zobu līdzība ar Izraēlas ziemeļu daļā uzietajiem eksemplāriem ir uzkrītoša un neapšaubāma.
Palestīnā uzietie zobi var likt mainīt iesīkstējušos priekšstatus par to, ka par mūsdienu cilvēces šūpuli uzskatāma Āfrika. Arī vēlākie arheologu uzietie seno cilvēku skeletu un kaulu atradumi Ķīnā un Spānijā liek mainīt līdzšinējos uzskatus par cilvēces šūpuli. Izrakumi Izraēlā, pēc Kalua domām, ir pielikuši punktu domstarpībām.
Kā ziņo jau minētais arheologs A.Kalua, izrakumi turpinās un arheologi lolo cerību izdarīt jaunus atklājumus, kas saliks punktus uz „i”’ jautājumā par evolūcijas procesu un mūsdienu cilvēka attīstību. Tikām daži masu saziņas līdzekļi paspējuši palaist pērli par to, ka atrastajiem pierādījumiem ir ebreju izcelsme...ha, ha!
Protams, senajiem cilvēkiem, kas dzīvojuši Palestīnā nav nekāda sakara ar ebrejiem, ne arī ar kādu citu mūsdienu tautību. Šie atradumi attiecināmi uz cilvēci un tās izcelsmi kopumā.
Post criptum: Es neko neapgalvoju, ne par ko neesmu droši un simtprocentīgi pārliecināts. Es tikai iemetu strīdus ābolu.
