Kaķu kalns
Kaķu kalns. Rujm el-Hiri – arābu valodā un Rogem Hiri – žīdu valodā.
Atrašanās vieta. Golānas augstieņu rajonā.
Atklāšana un izpēte. Atklāja žīdu kara lidotāji 1967.gada 5.jūnijā Sešu dienu kara laikā. No augšas bija redzami četri koncentriski apļi ap lēzenu pakalnu. Vēlāk ieradušies arheologi atrada šim reģioam pilnīgi neraksturīgu ainu – simtiem kapu kalniņu un dolmenu, kādi līdz šim bija pazīstami tikai Ziemeļeiropā. Politiski angažētajiem žīdu zinātniekiem tapa skaidrs – šīs pēdas nebija atstājuši viņu tautieši.
Izrakumi notika tikai pēc 1988.gadā. Pēc tā tapa skaidrs, ka šis komplekss ir unikāls un nekur apkārtējās valstīs nekas līdzīgs nav atrasts.
Kompleksa vecums. Pēc atradumiem zinātnieki kompleksa vecumu datē ar 3000.g.pmē.- vara laikmetu, halkolītu. Celtne beigusi funkcionēt tikai vēlīnajā bronzas laikmetā – XVI gs.pmē.
Kompleksa autori. Pilnīgi nezināmi, jo reģions nekad nav bijis blīvi apdzīvots. Tomēr 16 km attālumā bijusi refajiešu pilsēta Ašterota, tā ka kompleksa autori varētu būt refajieši.
Objekti.
Četru koncentrisku apļu sistēma. Visai gigantiska būve: 3 m augsta apļu sistēma, kurs ārējais diametrs sasniedza 156 m, apņēma 4.5 m augstu „kapu kalniņu”.
Koncentriskie apļi. Četri koncentriskie apļi bija daļēji parcelēti. Divās vietās, pret rietumiem un austrumiem tie veidoja ieejas vai vārtu ejas, kuru orientācijai acīmredzami bijusi kāda nozīme.
Centrālais kalniņš. 4,5 m augsts. Izskaitļots, ka kalniņš sabērts ar 37 000 t baltā kaļķakmens. Pēc arheologu domām, veidots no kārtām sakrautiem akmeņiem un izveidots tikai kompleksa beigu posmā kā vadoņa apbedījums. Pārbaudot kapenes ar ultraskaņu, iekšienē tika atrasts dobums. Pēc liela darba arheologi aizrakās līdz tam un ar nožēlu konstatēja, ka tas ir tukšs.
Kapu kalniņi un dolmeni. Šai apvidū tādi ir ap 8500 gabalu.
Atradumi. Daži auskari, akmens pērles un bultu uzgaļi. Laikam uzieti centrālajā dobumā. Visi attiecināmi uz vēlīno bronzas laikmetu.
Hipotēzes. Identificēta kā refajiešu Gilgala no Bībeles.
