Klaudijs (41.-54.g.)
Klaudijs Tibērijs Druzs Nērons Germaniks.
Jūliju-Klaudiju dinastijas Senās Romas imperators no 41.–54.gadam.
Radniecība. Klaudija īstais dēls – Britāniks, no trešās sievas Mesalīnas.
Sieva - Agripīna, arī viņa māsīca. Iepriekšējā imperatora Kaligulas māsa un Klaudija adoptētā dēla Nērona māte.
/800px-Claudius_crop.jpg "Klaudija biste. Neapoles Valsts arheoloģijas muzejs")
Dzīvesgājums. Romas imperators no 41.–54.gadam.
Dzimis 10.g.pmē.
Kāpis tronī 41.gadā kā pretoriāņu gvardes ieliktenis.
46.gadā dibinājis Porto ostas pilsētu 25 km no Romas.
Iekšpolitika. Šī imperatora valdīšanu raksturo tālāka militārās diktatūras un imperatora varas nostiprināšanās, Senāta un demokrātisko maģistratūru izspiešana un nomaiņa ar jaunu birokrātisku aparātu ar kancelejām un departamentiem. Viss tas noveda pie Klaudija attiecību saasināšanos ar senatoru slāni. Klaudijs izvirzīja "jaunus cilvēkus" no ierēdņu, jātnieku un brīvlaisto vidus.
Viens no pirmajiem imperatoriem, kas plaši piešķīra Romas pilsoņu tiesības provinciāļiem (galliem, edujiem), kas noveda pie provinču romanizācijas.
Sakārtoja Romas apgādi ar pārtiku, rūpējās par pilsētas labiekārtošanu: viņa laikā tika nosusināts Fucīna ezers, uzbūvēta osta Ostijā, iekārtots slavenais Klaudija ūdensvads u.c.
Ārpolitika. 43.gadā veica sekmīgu karagājienu uz Britāniju.
45.gadā tika pabeigta Mauritānijas iekarošana.Tai pat 45.gadā tika izveidota Mēzijas province, kurā iekļāva arū trāķiju.
Tomēr Armēnijā Klaudijs bija spiests atzīt partiešu ķēniņa Vologēza I brāļa Trdata I (52.-60.g.) varu, bet Bosporā - Mitridāta (39.-44./45.g.) un vēlāk Kotija I (44./45.-67.g.) varu.
Klaudijs un žīdi. Pēc Kaligulas nāves Aleksandrijā atkal izcēlās nemieri, taču šoreiz žīdi nogalināja grieķus. Imperators Klaudijs atgrieza Aleksandrijas žīdiem viņu privilēģijas, kas iem bija atņemtas iepriekšējā imperatora kaligulas valdīšanas laikā.
Nāve. Imperators miris, jo saēdies nelabas sēnes. Domā, ka viņa sieva (vienlaicīgi arī māsīca) Agripīna nolīga tā laika profesionālu slepkavu Lokustu, lai pasteidzinātu vīra nāvi un tronī sēdinātu savu dēlu Nēronu.
Darbi.
Romas imperators Klaudijs I gs.pmē. esot sagatavojis "Etrusku vēsturi" 20 sējumos, taču diemžēl tie sadeguši Aleksandrijas bibliotēkā.
Atradumi.
Biste Neapoles Valsts arheoloģijas muzejā.
