Kino
Izgudrotājs Luīss de Prenss pirmais pasaulē izgudroja „kustīgās bildes” un tās demonstrēja Parīzes operā. Vēlāk šo izgudrojumu piedēvēja Edisonam. Bet izgudrotājs Prenss ar patentu kabatā, pilns rožainu cerību par savu turpmāko dzīvi, iekāpa vilcienā, taču... nevienā stacijā neizkāpa. Viņš bija kā izgaisis.
1891.gadā amerikāņu izgurdotājs T.Edisons izgudroja kinetoskopu.
1895.gadā brāļi Limjēri uzņēma īsfilmu „Aplietais laistītājs” (L’Arroseur Arrose’). Pirmo reizi kino demonstrēja brāļi Limjēri Parīzes kafejnīcā Le Salon Indien du Grand Cafe Kapucīņu bulvārī, l1895.gada 28.decembrī.
1896.gada 23.aprīlī Ņujorkā notika pirmais kinoseanss Amerikā.
1902.gada „Ceļojums uz Mēnesi” (Le voyage dans la lune). Franču režisora Žorža Meljesa mēmā filma 14 minūšu garumā. Darbs tapis Žila Verna „No Zemes uz Mēnesi” un Herberta Velsa „Pirmie cilvēki uz Mēness” Iespaidā. Laikam pirmā zinātniskā fantastika kino! Filma eksistēja gan melnbaltā, gan krāsainā (roku darbs!) versijā. Taču vienīgā krāsainā kopija tiek uzskatīta par pazudušu – to 1933.gadā Katalonijas filmotēkais Barselonā nodeva kāds anonīms kolekcionārs. 1999.gadā sākās filmiņas restaurācija un ilga 8 gadus.
Žoržs Meljess (1861.-1938.g.) – iluzionists, scenogrāfs, teātra izrāžu mākslinieks un scenogrāfs. Laikā 1896.-1913.gadam uzņēmis 531 filmu.
1913.gada 9.maijā Francijas kinoteātros sāka demonstrēt filmu "Fantomass." Tās režisors bija Luijs Feijada, bet galveno lomu atveidoja Renē ??
Pirmo reizi kaila sieviete uz kinoekrāna parādījās 1916.gada filmā "Dievu meita" un sacēla milzīgu ažiotāžu un pārsita visus kases rekordus. Šādā veidā spēlēja Austrālijas peldēšanas čempione Anete Kellermane. Mūsdienās filma zudusi.
1925.gada Sergeja Eizenšteina „Bruņukuģis Potjomkins.”
1928.gada 15.maijā uz ekrāniem parādījās pirmā Disneja multene par peli Mikiju - "Mikipele trakajā lidmašīnā."
1933.gada 2.martā Ņujorkā notika filmas „Karalis Kongs” pirmizrāde. Tajā pirmo reizi kinematogrāfijas vēsturē izmantoja tehniku, kurā vienā kadrā varēja redzēt kinoaktierus un multfilmu tēlus.
1933.gada 27.maijā notika Disneja multfilmas „Trīs sivēntiņi” pirmizrāde. Pēc tam visi sāka skandēt dziesmu no filmas – „Kurš baidās no lielā sliktā vilka.”
Pirmā filma ar stereo skaņu bija 3 D šausmu filma "Vaska figūru nams," kuras pirmizrāde notika 1953.gada 10.aprīlī.
1958.gada 9.maijā Sanfranciskā notika Hičkoka filmas "Vertigo" pirmisrāde. Galvenās lomas atveidoja Džeimss Stjuarts un Kima ???
1968.gada 28.aprīlī PSRS kinoteātros sāka demonstrēt Leonīda Gaidaja filmu "Briljanta roka." Lomas tajā atveido Jurijs Ņikuļins, Andrejs Mironovs.
Mūsdienu dižpārdokļi – „Terminators,” „Titāns,” un „Avatārs.” Režisors kanādietis ?????, pirmais kino izmantojis tādu specefektu, ko sauc par „morfingu” – vizuāls efekts, kurā viens objekts plūstoši transformējas citā objektā.
Pirmā pilnmetrāžas multiplikācijas filma Eiropā ir "Dzīvnieku ferma." Interesanti, ka tās uzņemšanu finansēja CIP.
Multfilmas. 1922.gada 2.martā 21 gadu veco Voltu Disneju ieinteresēja grāmata "Kas ir animācija, un kā to taisīt." Tā aizsākās multiplikācijas filmas, jo rezultātā Disnejs radīja veselu multfilmu industriju, bet viņa dibinātā studija izauga par pasaulē lielāko mediju impēriju (2012.gada ieņēmumi - 42,3 miljardi ASV dolāru).
1933.gada 27.maijā notika Disneja multfilmas „Trīs sivēntiņi” pirmizrāde. Pēc tam visi sāka skandēt dziesmu no filmas – „Kurš baidās no lielā sliktā vilka.”
1937.gadā demonstrēja Volta Disneja pilnmetrāžas animācijas filmu „Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”. Filmas garums ir 83 minūtes. Pirmizrāde notika Losandželosā un Kalifornijā, ASV.
Kino balvas.
ASV Kinoakadēijas balva - "Oskars."
"Zelta avene." Antibalva, ko pasniedz gada sliktākajiem aktieriem, scenāristiem, režisoriem, kinodziesmām un filmām - to 1981.gadā nodibināja amerikānis Džons Vilsons.
Zelta lauva. Venēcijas kinofestivāla galvenā balva, bet 1934.-1942.gadam to sauca par Musolīni kausu.
"Saturns." Šo balvu pasniedz Amerikas Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija.
Kinoarhīvi.
Dienvidslāvijas Filmu arhīvs. Dibināts 1949.gadā un uzskatāms par vienu no 5 nozīmīgākajiem filmu arhīviem pasaulē. Tajā ir ap 100 000 vietējo un ārzemju filmu, plakātu, fotogrāfiju u.c. priekšmetu. Te aplūkojama arī viena no 1896.gada brāļu Limjēru kamerām. Te notiek filmu demonstrācijas.
Francijas kinematogrāfa ēka Parīzē. Neordināra, projektējis Frenks Gērijs. Atrodas Bersī rajonā, Parīzi saista ar ASV. Celšanas izmaksas bija 41 miljons ASV dolāru. Ēka tika uzcelta XX gs. 90.gadu vidū kā Parīzes Amerikāņu centrs - tā uzdevus bija popularizēt ASV kultūru Francijā. Tomēr centram drīz vien pietrūka naudas un nācās to pārdot Francijas valdībai. Franču kultūras ministrja tajā ierīkoja Kino muzeju ar vienu no lielākajām pasaulē filmu kolekcijām. Tas darbojas arī kā kinoteātris, izrādot dažādu laiku filmas no dažādām valstīm.
Saites.
Multiplikācijas filmas.
Skaņu tehnika.
Nolādētās filmas.
