Fotografēšana, fotogrāfijas
Atēla iegūšanas metode, kuras pamatā ir gaismas vai cita starojuma veidota attēla pārvēršana saglabājamā attēlā, ko veido metāliskais sudrabs vai citas vielas; zinātnes, tehnikas, mākslas un sadzīves nozare, kas izmanto šo metodi; arī pats attēls - fotouzņēmums, kas izgatavots ar šo metodi.
19.augusts tiek atzīmēts kā pasaules fotogrāfijas diena, atzīstot fotogrāfijas spēju dot pozitīvu pienesumu pasaulei.
Vēsture. Attēla projicēšana obskura kamerā bija pazīstama jau kopš XV gs., to izmantoja Vinčas Leonards.
XVI-XVIII gs. būvēja portatīvas obskura kameras, kurās izmantoja objektīvus, spoguļus, diafragmas. Tātad jau pirms fotogrāfijas atklāšanas eksistēja primitīvi fotoaparāti.
Gaismas iedarbība uz dažādām vielām bija pazīstama jau sen, tikai to parasti skaidroja nepareizi - ar gaismas vai siltuma iedarbību. Sudraba sāļu gaismjūtību 1727.gadā izskaidroja vācu zinātnieks J.Šulce.
Vairāki izgudrotāji XVIII un XIX gs. mēģināja iegūt attēlu, ievietojot primitīvus gaismjūtīgos materiālus obskura kamerā, tātad pēc būtības veica fotografēšanu.
Lielākos panākumus guva Ž.N.Njepss, kas XIX gs. 20.gados ieguva "heliogrāfiskus" attēlus uz platēm, kuras bija pārklātas ar asfaltu, lavandas eļļu un gvajaksveķiem.
Neviena no šīm metodēm nebija piemērota praksei, jo attēlu varēja iegūt tikai veicot stundām ilgu eksponēšanu. Gaismjūtīgākus materiālus atrast neizdevās. Sudraba sāļu gaismjūtību, kas nav pārspēta arī mūsu dienās, neprata izmantot, jo nebija atklāta latentā attēla attīstīšanas iespēja - to 1835.gadā nejauši atklāja Ž.N.Njepsa kompanjons L.Ž.M.Dagērs.
Dagerotipija (1839.-1851.g.). Fotogrāfijas rašanos parasti saista ar 1839.gada 19.augusta notikumu, kad franču fiziķis D.F.Arago Parīzes Zinātņu akadēmijas un Makslas akadēmijas kopējā sēdē ziņoja par L.Ž.M.Dagēra un Ž.N.Njepsa izgudrojumu. Pirmās fotogrāfijas nosaukums - dagerotipija, radās no izgudrotāja L.Ž.M.Dagēra vārda, un šī fotogrāfiskā attēla iegūšanas metode bija pirmā, kas iegājās praktiski. Dagerotipija ātri izplatījās visās civilizētajās valstīs galvenokārt ar plašo pieprasījumu pēc portretiem. Dagerotipu ir maz, jo tos grūti saglabāt. Kā sudraba objekts, tas oksidējas atmosfēras iedarbībā. ja to neaizsargā, īpašās etvijās, attēls pazūd.
1839.gadā angļu astronoms Dž.Heršels ieviesa terminu "fotografēšana."
Senākie Mēness foto. 1840.gada 23.martā Ņujorkas universitātes ķīmijas profesors, anglis Džons Viljams Dreipers, izmantojot 12 collu teleskopu un 20 minūšu garu ekspozīcijas laiku, uzņem pirmo Mēness attēlu, kas ir pietiekami labs, lai varētu izšķirt detaļas. Uzņēmums izdarīts dagerotipijas tehnikā, taču līdz mūsdienām nav saglabājies. Gadu iepriekš Mēnesi fotografējis pats Dagers, taču viņa uzņēmums neesot bijis kvalitatīvs, turklāt plate gāja bojā ugunsgrēkā, kas 1839.gada 8.martā pilnībā iznīcināja francūža laboratoriju.
Senākais, šobrīd zināmais, saglabājušais Mēness uzņēmums ir cits, 1851.gadā uzņemts dagerotips.
1841.gadā V.H.F.Tolbots patentēja atšķirīgu praksē izmantojamu metodi attēla iegūšanai - kalotipiju. Uz papīra, kas bija apstrādāts ar sudraba sāļu šķīdumu, izgatavoja negatīvu, no kura varēja iegūt neierobežotu skaitu kopiju.
Kalotipija plaši neieviesās daļēji tāpēc, ka L.Ž.M.Dagērs par savas metodes popularizēšanu rūpējās vairāk, kā arī tāpēc, ka abas šīs metodes drīz aizstāja labāki paņēmieni.
Mitrais kolodija process (1851.-1879.g.). 1851.gadā angļu zinātnieks F.S.Ārčers izgudroja mitrās kolodija fotoplates, ko gatavoja fotogrāfi paši neilgi pirms fotogrāfēšanas. Gaismjūtība - 50-200 dagerotopijas.
Ambrotips datējams ar XIX gs. vidu - tā ir fotogrāfija uz stikla plāksnītes. Uz tās redz negatīvu, bet otra puse ir nokrāsota melna un var redzēt pozitīvo efektu.
1871.gadā anglis R.Medokss ieteica izmantot sausās fotoplates ar želatīnā disperģētiem sudraba halogenīdiem - fotoemulsiju. Tās pēc dažiem uzlabojumiem sāka plaši lietot.
1873.gadā vācu zinātnieks H.Fogels atklāja sensibilizāciju.
Pirmās sausās sudraba bromīda emulsijas (1879.-1887.g.). Gaismjūtība - 2000-10 000 dagerotopijas.
Uzlabotās sudraba bromīda emulsijas (1887.-1939.g.). 1887.gadā amerikāņu izgudrotājs Dž.Īstmens ieteica izmantot fotofilmu ar lokanu nitrocelulozes pamatni, bet dažus gadus vēlāk sāka mehanizēt fotomateriālu ražošanu. Gaismjūtība - 50-200 dagerotopijas.
Hipersensibilizetās emulsijas (no 1939.g.).
Apmēram 100 gadu laikā fotomateriālu gaismjūtība palielinājās desmitiem tūkstošu reizes: no 0,1-1,0 dagerotipijā līdz 10 000-30 000 ar hipersensibilizētajām emulsijām. Uzlabojās fotomateriālu apstrādes metodes, fotoaparātu un objektīvu konstrukcija.
XIX gs. beigās no fotogrāfijas atdalījās patstāvīga nozare - kinematogrāfija.
XX gs. radās un pilnveidojas krāsu fotogrāfija, bezsudraba fotogrāfija, parneses process.
II tūkstošgades pašā sākumā radās un attīstījās digitālā fotografēšana.
Ferotips - tajā ietverts vārds ferrum un tā ir fotogrāfija uz dzelzs plāksnītes. Tas pats process, kas uz stikla plāksnītes, bet nesējs ir dzelzs. Šī tehnika bija lētāka un tādēļ arī pieejamāka sabiedrības slāņiem.
Dagerotips un vēlāk ambrotips bija bagātnieku privilēģija, bet ferotipa attēlos ir arī zemnieki.
Fotogrāfijas izgudrošanas sākumposmā kaķa acis izmantoja kā eksponometrus. Katrs sevi cienošs fotogrāfs bez milzīga aparāta uz trijkāja nēsāja uz pleca līdzi arī solīdu kaķi, vēlams melnu.
Fotogrāfijas pirmsākumos (19. gs. beigās – 20. gs. sākumā) nebija portatīvu gaismas mērītāju. Fotogrāfiem vajadzēja noteikt ekspozīciju “uz aci”. Un viens no metožu iedvesmas avotiem bija… kaķa acs zīlītes reakcija uz gaismu.
Kāpēc tieši kaķis?
Kaķa acs zīlīte:
ļoti ātri reaģē uz gaismas izmaiņām,
izteikti maina formu: spilgtumā šaura vertikāla šķēlīte, tumsā plaši apaļa,
ir ļoti jutīga, pat jutīgāka par cilvēka aci.
Fotogrāfi novēroja, ka var aptuveni pēc kaķa zīlītes izmēra spriest par apkārtējās gaismas daudzumu.
📏 Kā tas praktiski izskatījās?
Tas nenozīmē, ka fotogrāfi karājās ar kaķiem kaklā.
Metode bija netieša:
✔ 1. Kaķa acs tika izmantota kā salīdzināšanas paraugs
Dažās agrīnās fotogrāfijas rokasgrāmatās un žurnālos drukāja kaķa acs attēlus dažādos apgaismojumos.
Attēli parādīja, kā mainās zīlīte:
pilnā saulē – šaura vertikāla šķēlīte,
spēcīgā gaismā – šaura ovāla,
istabas gaismā – vidēja,
krēslā – plaša un apaļa,
tumsā – maksimāli liela.
Fotogrāfs paskatījās apkārt, novērtēja apgaismojumu, un salīdzināja ar “kaķa acs tabulu”.
Tas bija agrīnas eksponometrijas aizvietotājs, līdzīgi kā vēlāk nāca “Sunny 16” un citas pašiedvesmošanās metodes.
✔ 2. Dažiem fotogrāfiem tiešām bija kaķi studijā
Īpaši portretu darbnīcās 19. gadsimtā.
Kāpēc?
Kaķis gandrīz momentā “pasaka”, vai gaisma ir:
par spilgtu,
par vāju,
vai mēreni pietiekama.
Tā kā ekspozīcijas tolaik bija garas (sekundes līdz minūtes), nepareiza gaismas novērtēšana sabojāja foto plāksni — tāpēc šāds “bioloģiskais sensors” varēja noderēt.
1880.gadā tika nodibināts ASV uzņēmums Eastman Kodak Company, kas nodartboijas ar fotomateriālu ražošanu, darbojas līdz pat šodienai un tam ir vairāk kā 100 meitasuzņēmumi ASV un daudzās ārvalstīs.
Skotu matemātiķis un fiziķis Dž.K.Maksvels bija viens no pirmajiem, kas attīstīja krāsu fotogrāfiju.
Minox. 1936.gadā izgudroja Rīgā dzimušais vācietis Valters Caps. Līdz 1942.gadam to ražoja "VEF." Tas ir miniatūrs fotoaparāts. Pēc II Pasaules kara tā ražošanu atsāka Vācijā 1948.gadā. Vairākkārt uzlabojot oriģinālo bāzi, tā ražošana turpinājās līdz 2012.gadam. Fotoaparāta Minox dizainiskā Latvijas kultūras vērtība iekļauta Latvijas Kultūras kanona Arhitektūras un dizaina sadaļā.
Elektrofotogrāfijas (1938.g.). 1938.gadā Č.Kārlsons (ASV) ieguva patentu jaunam fotogrāfiskā attēla iegūšanas paņēmienam (kseroogrāfijai). Tajā izmanto fotopusvadītāju kartiņas (FK) gaismjūtību (gaismas iedarbībā mainās FK elektrovadītspēja). Par FK izmanto amorfo selēnu. FK elektriski uzlādē, tās elektrovadošo pamatni iezemē. FK eksponējot, palielinās apgaismoto laukumu elektrovadītspēja un no tiem daļa lādiņu proporcionāli apgaismojuma daudzumam noplūst, veidojot apslēptu objekta elektrostatisko attēlu (potenciālo reljefu).
Dažādie elektrofotogrāfijas veidi atšķiras galvenokārt pēc attēla vizualizācijas paņēmieniem. Klasiskajā elektrofotogrāfijā vizualizāciju veic ar lādētām krāsaina pulvera daļiņām - sausām (kserogrāfijā) vai arī disperģētām šķīdumā.
1954.gadā ASV tika izstrādāta t.s. elektrofaksa metode, kurā par FK izmanto cinka oksīdu. Attēls veidojas un tiek fiksēts FK, kas uzklāta uz īpaša papīra. Elektrofotogrāfijā par FK izmanto arī svina sulfīdu, kadmija sulfīdu un selenīdu, dažādus organiskos pusvadītājus, fotoelektretus.
Elekrofotogrāfijasmetodi plaši lieto teksta un grafisko materiālu pavairošanai nelielos metienos, kā arī poligrāfijā - ofseta iespiedformu izgatavošanai, rentgenografijā, hologrāfijā, spektroskopijā.
Polaroid tipa kameras. 1948.gadā sāk pārdot pirmās pašattīstošās kameras Polaroid Land Camera, no kurām bildi iespējams iegūt uzreiz pēc uzņemšanas. Laiks sprīdis, kas pagāja no bildes uzņemšanas līdz izdrukai, bija aptuveni 1 minūte. Kamera izgatavoja sērijas krāsu toņu bildi. Polaroid Land Camera kļuva par pirmajām komerciāli veiksmīgajām pašattīstošajām kamerām.
Vienreiz lietojamā kamera. Pirmo visiem pazīstamo vienreizlietojamo kameru 1986.gadā radīja “Fujifilm.” Mazliet vēlāk, 1987.gadā, šādu kameru izlaida arī “Kodak.” Ar viņu radīto kameru “The Fling” varēja uzņemt 24 attēlus. Tobrīd neviens īsti neaptvēra, kāds ir šī produkta potenciāls, taču vēlāk arī daudzi citi uzņēmumi nāca klajā ar līdzīga veida fotoaparātiem. Produkts kļuva tik populārs, jo salīdzinājumā ar jau ierastajām kamerām, šīs bija lētas, viegli lietojamas un pieejamas teju ikvienam. Tieši tādēļ vienreizlietojamā kamera bija arī būtiska tūrisma sastāvdaļa. “The Fling” tolaik maksāja aptuveni sešas eiras, pielāgojot šodienas izmaksām, tās ir 14 eiras. Vienreizlietojamā kamera guva tūlītējus panākumus, tās pārdošanas apjoms palielinājās no 2,6 miljoniem eiru 1988.gadā līdz gandrīz 18,5 miljoniem eiru 1992.gadā.
Foto Latvijā. Pirmie krāsu uzņēmumi, kas XIX gs. uzņemti Latvijā, bija melnbaltie attēli, kas tika iekrāsoti ar anilīna krāsām, tādejādi cenšoties pietuvoties dabiskajam krāsu spektram. Savukārt pirmie krāsu attēli autohromā tehnikā tapa XX gs. sākumā. Latvijas Valsts muzeja krājumos ir fotogrāfa Jāņa Brieža meitas Lūcijas 1912.gada krāsainie fotouzņēmumi.
Fotografēšanas pamatlicējs Latvijā ir Mārtiņš Buciers (12.12.1866., Saukas pagastā - 15.04.1944., Siguldā), kurš pirmais Latvijā 1903.gadā sāka ražot fotoplates, 1914.gadā fotopapīru, 1906.gadā nodibināja pirmo latviešu fotogrāfu biedrību. 1906.-1908.gados izdeva literāro žurnālu "Stari" ar fotogrāfijas nodaļu, ko vēlāk izveidoja par lietišķās un mākslas fotogrāfijas žurnālu (1912.-1914.g.). Bijis fotogrāfijas skolotājs, sarakstījis daudz mācību grāmatu fotogrāfijā.
Raksti.
Pirmajam Mēness uzņēmumam - 170.
Rentgenstaru teleskops "Čandra" uzņēmis vienu no līdz šim labākajiem pārnovu sprādziena atlieku attēliem.
Saites.
Fotoaparāti, fotokameras.
Fotofilmas.
NLO fotogrāfijas.
