Multiplikācijas filmas
1922.gada 2.martā 21 gadu veco Voltu Disneju ieinteresēja grāmata "Kas ir animācija, un kā to taisīt." Tā aizsākās multiplikācijas filmas, jo rezultātā Disnejs radīja veselu multfilmu industriju, bet viņa dibinātā studija izauga par pasaulē lielāko mediju impēriju (2012.gada ieņēmumi - 42,3 miljardi ASV dolāru).
1928.gada 15.maijā uz ekrāniem parādījās pirmā Disneja multene par peli Mikiju - "Mikipele trakajā lidmašīnā."
1933.gada 2.martā Ņujorkā notika filmas „Karalis Kongs” pirmizrāde. Tajā pirmo reizi kinematogrāfijas vēsturē izmantoja tehniku, kurā vienā kadrā varēja redzēt kinoaktierus un multfilmu tēlus.
1933.gada 27.maijā notika Disneja multfilmas „Trīs sivēntiņi” pirmizrāde. Pēc tam visi sāka skandēt dziesmu no filmas – „Kurš baidās no lielā sliktā vilka.”
1937.gadā demonstrēja Volta Disneja pilnmetrāžas animācijas filmu „Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”. Filmas garums ir 83 minūtes. Pirmizrāde notika Losandželosā un Kalifornijā, ASV. Stāsta sižeta pamatā ir Brāļu Grimmu pasaka ar šādu pašu nosaukumu. „Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” animācijas filma guva lielus panākumus. Kopumā filmas uzņemšanai tika iztērēt 1,5 miljoni dolāru – tam laikam milzīga summa, animācijas filmas uzņemšanai. Šī filma izmaksāja 6 reizes vairāk, nekā plānots, un gandrīz noveda Disneju līdz bankrotam - lai pabeigtu, vņam nācās ieķīlāt savu māju. Amerikas filmu institūts to nosaucis par labāko multeni.
Pirmā pilnmetrāžas multiplikācijas filma Eiropā ir "Dzīvnieku ferma." Interesanti, ka tās uzņemšanu finansēja CIP.
Volta Disneja multenes.
Pinokio. Volta Disneja otrā pilnmetrāžas multene. Pirmizrāde notika 1940.gada 7.februārī. filma veidota pēc Kollodi pasakas motīviem un vēlāk saņēma divus Oskarus.
Mikipele.
Mikipeli radīja Volts Disnejs vilcienā. Pabeidzis skici, Volts to parādīja sievai Liliānai, un teica, ka nosaucis peli par Mortimeru. Sievai šis vārds nepatika un viņa ierosināja pārdēvēt peli par Mikiju.
Interesanti, ka Disnejam pašam esot bijis bail no pelēm.
Mikija balsi līdz pat 1946.gadam ierunāja pats Disnejs. Turpmākos 30 gados pele runāja ar Džima Makdonalda muti. Līdz 2009.gadam pele runāja Veina Alvina balsī. Par ceturto peles balss īpašnieku izvēlēts Breds Ivans – Hallmark ilustrators.
Sākotnēji Mikija galva bija apļveida, ķermeņa un ausu forma arī bija apļveida. Tikai 1939.gadā tās nomainīja uz bumbierveida. Tad arī Mikija acis tika pie zīlītēm.
Trešā Milipeles balss īpašnieka Veina Alvina sievai Rasijai Teilorai pieder Minnijas balss.
Pirmā filma ar Mikija piedalīšanos bija "Plane Crazy," kas pirmizrādi piedzīvoja 1928.gadā. Tā izmaksāja 2500 dolāru, bet plašu komercinteresi neizraisīja.
Par īsto Mikija debiju uzskatāma pirmā multfilma ar skaņu Steamboat Willie, pirmizrāde 1928.gada 18.novembrī Ņujorkā.
Kopš 1928.gada Mikipele darbojusies vairāk kā 120 multfilmās. Starp 1953. un 1983.gadu gan neviena filmiņa ar to netika izlaista.
V.Disnejs savu pirmo Oskaru saņēma 1932.gadā tieši par Mikipeles radīšanu. Visas karjeras laikā viņš tika pie veseliem 26 Oskariem – vairāk nekā jebkurš cits.
Vienīgo Oskaru Mikijs saņēma 1941.gadā par filmiņu Lend a Paw, lai gan galvenā loma tajā bija sunim Pluto.
Multiplikācijas filmas Latvijā. Pirmās multfilmas Latvijā radījis Arnolds Burovs - džeza mūziķis, skatlogu mākslinieks un režisors. Šādu studiju viņš dibināja 1966.gadā.
Saites.
Kino.
