Kurbskis, Andrejs (1528.-1583.g.)
Krieviski - князь Андрей Михайлович Курбский.
Kņazs, krievu politiskais un militārais darbinieks, bieži saukts par "pirmo krievu disidentu."
Radniecība. Cēlies no Jaroslavas kņazu dzimtas.
Dzīvesgājums. Kazaņas karagājienu dalībnieks.
Ieņēma augstākos administratīvos un militāros amatus. Ietilpa Izvēlētajā radā, 1557.gadā viņam piešķirts bajāra nosaukums.
1960.gada 2.augustā notika izšķiroša kauja Livonijas karā starp vācu feodāļu spēkiem un krievu karaspēku ar komandieri A.Kurbski priekšgalā pie Lugažiem. Kaujā tika sakauti un iznīcināti Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa apvienotie spēki, gūstā krita ordeņa karaspēka pavēlnieks - landmaršals un 11 komturu. Pēc šīs kaujas beidza pastāvēt Livonijas feodālās valstiņas.
1564.gadā krievu armijas virspavēlnieks Baltijā, turēja uzvaras pār bruņiniekiem un poļiem, kļuva par Dorpatas (?) vojevodu.
1564.gada aprīlī, baidoties no izrēķināšanās, bēga uz Lietuvu. Te dižkunigaitis Sigismunds II Augusts piešķīra viņam vairākas muižas Lietuvā un Volīnijā (t.sk. Koveļu). Sākumā muižas tika piešķirtas laicīgā lietošanā, un kņazam nācās pacensties, lai iegūtu tās īpašumā.
Kurbskis arī centās, tika iekļauts karaliskajā radā un tai paša 1564.gada rudenī viņš piedalījās karadarbībā pret krievu karaspēku. Tā kā līdz bēgšanai viņš bija vojevoda, tad labi pārzināja maskaviešu armijas organizāciju un aizsardzības sistēmu. Kurbskis ņēma dalību Polockas aplenkumā, bet 1565.gadā vadīja vienu no karaspēka vienībām, kas postīja zemes ap Veļikijlukiem.
1567.gadā Sigismunds Augusts novērtēja Kurbska darbību piešķirdams viņam un viņa pēctečiem pa vīriešu līniju īpašumtiesības uz jau agrāk pieškirtajām muižām. Savas muižas Kurbskis pārvaldīja kopā ar cilvēkiem, kas ar viņu bija atbēguši uz Lietuvu un tādu, jāatzīmē, bija visai daudz. Tie bija drošs pamats kņazam.
Kurbska kaimiņi visai drīz saprata, ka viņiem nav paveicies, jo atbēgušais kņazs bija visai kārīgs uz svešu īpašumu. Bieži nelaida garām iespēju ar spēku atņemt strīdīgās zemes kaimiņu magnātiem. Poļu zemes īpašnieki ne reizi vien sūdzējās karalim par Kurbska patvaļu, tomēr tas bija ļoti labvēlīgi noskaņots pret pārbēdzēju.
Kad 1569.gadā poļu zemes īpašnieki tiešā tekstā pieprasīja Kurbskim atņemt viņa īpašumus dēļ "pārestībām," kādas tiem nodarījis kņazs, karalis kategoriski atteicās. Viņš paziņoja, ka īpašumi kņazam piešķirti nevis tāpat vien, bet gan par lieliem nopelniem valsts priekšā. Reizēm gan karalis aicināja Kurbski uzvesties mierīgāk, tācu Kurbskis, kā teikts ziņojumā, karaļa sūtņus braņīja "nepieklājīgiem maskaviešu vārdiem." Zināms arī, ka reizēm lietas nogājušas līdz īstām kaujām starp Kurbska un poļu magnātu ļaudīm.
Vēlāk sarakstījās ar Ivanu IV Briesmīgo, cenšoties rast attaisnojumu savai rīcībai.
Ar jauno karali Stefanu Batoriju kņazs savas dzīves pēdējos gados arī spēja atrast kopīgu valodu. Neviens tā arī neiespēja atņemt Kurbskim viņa īpašumus līdz pat viņa nāvei 1583.gadā.
Darbi.
Trīs sūtījumu autors Ivanam IV. Sarakstījās ar Ivanu IV Briesmīgo, cenšoties rast attaisnojumu savai rīcībai.
"Stāsti par Maskavas lielkņazu."
Saites.
Krievi.
