Korejas vani (2333.g.pmē.-?)
Korejiešu ķēniņus sauc par vaniem.
Donguns (~2333.g.pmē.).
Dzīvesgājums. Saskaņā ar korejiešu tradīciju 2333.g.pmē. senais imperators Donguns dibinājis Korejas valsti. No šī gada korejieši sāk gadu skaitīšanu.
IX gs. vājinājās korejiešu Sillas valsts centrālā vara un valsts pagrima. Tā fonā radās vairākas mazas feodāļu valstiņas - Thebona, Hupekče u.c.
Sillas ķēniņi (?-935.g.).
Pēdējais karalis (?-935.g.).
Korjo dinastija (916.-1392.g.).
Vangons (918.-943.g.).
Dzīvesgājums. Pirmais korejiešu Kores valsts ķēniņš (vans) un dinastijas dibinātājs.
Dzimis 877.gadā.
Bijis feodālās valstiņas Thebonas valdnieka Kun E vasalis. Viņa valsts nostiprinājās karā ar kaimiņu Hupekčes valsti.
918.gadā gāza Kun E un kļuva par Thebonas valsts valdnieku. Thebonu pārdēvēja par Kores valsti.
935.gadā Sillas valsts pēdējais valdnieks atkāpās no varas par labu Vangonam.
936.gadā Vangons sagrāva Hupekčes valsti un kļuva par visas Korejas pussalas ķēniņu.
Karaļa Kongmina kaps. Vienīgais tāds saglabājies kaps Ziemeļkorejā.
Kodžons (~1895.~1896.g.). Vans.
Dzīvesgājums. 1895.gada 8.oktobrī japāņu kareivju vienība ielauzās Kjonbokunas pilī Seulā un nogalinaja ķēniņieni Minu - Kodžona galveno sievu. Tā bija valdonīga un ļoti ietekmīga sieviete, kas gandrīz 2 gadu desmitus valdīja Korejā, jo viņas vīram valdīšanas talantu nebija. Tādejādi Minai bija arī daudz ienaidnieku, to skaitā arī japāņi. Minas politiskā orientācija bija prokrieviska. Šim politiskajam strāvojumam vana galmā bija devīze: "Tuvāk Krievijai, tālāk no Japānas."
Mina un tās domubiedri cerēja rast Krievijas impērijā atbalstu pret japāņu ekspansiju, tie pēdējos gados bija kļuvuši par faktiskajiem Korejas saimniekiem. Pēc šī atentāta japāņi mēģināja novelt vainu uz Minas korejiešu ienaidniekiem, bet neviens nelikās maldināts.
Pats vans Kodzons pēc sievas slepkavības faktiski nonāca mājas arestā un viņa vārda valdīja japāņi. Vienīgi vanam izdevās pieprasīt, lai ēdienu viņam piegādātu no krievu diplomātiskās misijas, vai arī no amerikāņu misionāru Andervudu ģimenes.
1896.gada 11.februārī Kodžonam izdevās izbēgt no japāņu uzraudzības, un viņš devās taisnā ceļa uz krievu vēstniecību, lai lūgtu tur patvērumu. Tajā viņš sabija 9 dienas, pēc kuram krīze valstī noplaka un Kodzons atgriezās savā pilī.
Aplūkojamie objekti.
Seolleung & Jeongneung apbedījumu komplekss. Te ir tradicionāli kurgānu tipu korejiešu ķēniņu apbedījumi.
Munms. Gamunsa svētnīca. Gameunsa. Svētnīca nāk no Šillas vēstures perioda, tas atrodas netālu no karaļa Munma kapa. Līdz mūsdienām saglabājušās ēku drupas, tostarp divas trīsstāvu austreņu un rieteņu akmens pagodas, Gumdanga (Geumdang) zāle un auditorija. Saskaņā ar "Samgukjusā" teikto, karalis Munma solīja, ka kļūs par jūras pūķi un aizsargās valsti, tādēļ testamentā izteica vēlmi, lai viņu apglabā Austrumu jūrā. Ir iespējams redzēt pazemes akmens relikvijas, kas sakrīt ar "Samgukjusa" ierakstu par to, ka karalis Munma, kurš kļuva par jūras pūķi, izveidoja pazemes telpu zem Gumdanga, lai viņš jebkurā laikā varētu iekļūt un iziet no Gamunsa svētnīcas.
Saites.
Korejieši.
