Kuveitas emīri (1899.-šodien)
Šeihs Mubaraks (1899.-?).
Biogrāfija. 1899.gadā Lielbritānija Kuveitu atzina kā neatkarīgu valsti, precīzāk – britu protektoriātu, pēc līguma parakstīšanas ar Kuveitas valdnieku šeihu Mubaraku. Mubaraks tādu līgumu noslēdza aiz bažām, ka Osmaņu impērija plānoja izveidot dzelzceļus caur viņa zemes teritoriju.
Abdulla as Sabahs (ap 1961.g.).
Biogrāfija. 1961.gadā Kuveita atteicās no Lielbritānijas protektoriāta un iestājās Arābu valstu līgā. Kad Kuveitai sāka draudēt iebrukums no Irākas, emīrs tūdaļ pat vērsās pie Lielbritānijas ar lūgumu pēc militārās palīdzības.
Sabahs as Sabahs (ap 1976.g.).
Biogrāfija. 1976.gadā apturēja Nacionālās asamblejas darbību kā atbildi pret tautas protestiem. Iedzīvotāji bija neapmierināti, ka valdošā ģimene nevēlējās dalīties ar tiem milzīgajos ienākumos no naftas.
Džabahs as Sabahs (1981.-?).
Biogrāfija. Kāpa tronī 1981.gadā.
Atļāva Nacionālās asamblejas vēlēšanas. Viņam par sarūgtinājumu, jaunievēlētie deputāti pieņēma tādus likumus kā kopējas vīriešu un sieviešu pirts aizliegums, kopēja meiteņu un zēnu apmācība augstskolās un par citām dzīves norisēm, kuras uzskatītas par neislāmiskām.
1983.gadā grupējums „Kuveita-17” veica virkni sprādzienu galvaspilsētā Elkuveitā.
Džabers as Sabahs (1977.-1985.g. vai patlaban?).
Pilnā vārdā - Džabers al Ahmeds al Džabers as Sabahs.
Dzīvesgājums. Dzimis 1928.gadā.
1962.-1965.gados finanšu un rūpniecības ministrs.
1965.-1977.gados premjerministrs.
Kāpa emīra tronī 1977.gada decembrī.
1985.gada maijā Kuveitā notika virkne diversiju kā sekas saspīlētajām attiecībām starp sunītiem un šiītiem. Šiītu nāviniekam gandrīz vai izdevās iznīcināt Džaberu as Sabahu.
1986.gada jūlijā viņš jau otro reizi atlaida Nacionālo sapulci, islāmistu kritika varai pastiprinājās.
As Sabahu dzimta tika padzīta no valsts, kad to 1990.gadā okupēja S.Huseina Irāka. 1991.gadā Rietumu un arābu sabiedrotie Kuveitu atbrīvoja un Sabahi savu varu valstī atjaunoja.
