Kastas, kastu sistēma Indijā
Indijā izveidojusies sociāla parādība, kas balstās uz vienu no trim hinduisma pamatdogmām - mācību par cilvēku sākotnējo sociālo nevienlīdzību un neiespējamību pārvarēt šo nevienlīdzību Zemes dzīvē (varnašram dharma).
Kasta - savrupa, sevī noslēgta sabiedriska grupa, kas dibināta uz profesionāliem, reliģiski sektantiskiem, etniskiem vai citiem principiem.
Vēsture. Iespējams, ka vēsturiski kastu sistēma sākusi veidoties āriešu ienākšanas laikā – t.i. laikā no 1700.-1500.g.pmē. Vārds „kasta” – varna, iesākumā nozīmējis „krāsa,” iespējams tāpēc, lai nošķirtu gaišādainos āriešus no tumsnējiem vietējiem iedzīvotājiem (dāsiem?). Kasta bija cilvēku grupa ar stingri noteiktām tiesībām un pienākumiem. Piederība pie kastas pārgāja no vecākiem uz bērniem.
Sociālais pamats, uz kura attīstījās hinduisms, bija Indijas feodālisma īpatnības. Tā laika indiešu sabiedrība bija sadalījusies simtos kastu grupējumu - varnu ir vairāk kā 3000. Piederība pie kastas tika mantota, parasti vīriešu līnijā. Laulības starp dažādu kastu locekļiem bija aizliegtas. Retos šī likuma izņēmuma gadījumos vienmēr stingri noteica kastu paražas.
Kastu organizācija bija vienota hierarhiska sistēma, kuras aigšējos pakāpienus ieņēma kastas, kas bija cēlušās no agrākajēm brahmaņu (priesteru) un kšatriju (karavīru() varnām un izveidoja feodālās Indijas šķirisko virsslāni.
Augstākā Indijas kasta bija brahmaņi (nosaukums radies no augstākā dieva Brahmas vārda). Tie mācīja, ka cilvēkus Brahma esot radījis no dažādām sava ķermeņa daļām. No mutes viņš radījis pašus brahmaņus, tādēļ tie varot runāt dieva vārdā. No rokām Brahma radījis karavīrus, no gurniem – zemniekus un amatniekus, bet no dubļiem aptašķītajām kājām – šudras jeb kalpus. Tādējādi pēc brahmaņu mācības cilvēkus kastās iedalījis pats Brahma.
Zemāk kastu hierarhijā atradās simtiem zemkopju, tirgotāju un amatnieku profesionālo kastu.
Pašu zemāko pakāpienu šais sociālajās kāpnēs ieņēma kastas, ko pēc viņu nodarbības vai vienkārši pēc tradīcijas uzskatīja par netīrām, neaizskaramām. Pat viņu pieskārienu uzskatīja par tādu, kas apgāna "tīro" kastu pārstāvjus un prasa no tiem īpašas šķīstīšanās ceremonijas.
Nekādi cilvēka materiālie panākumi vai sabiedriskie nopelni nevarēja grozīt viņa piederību kastai un pacelt kaut vai par vienu pakāpienu augstāk kastu kāpnēs. Gluži otrādi, pārkāpdams kastu paražas, indeitis riskēja, ka tiks izslēgts no kastas, kļūs par vispārējas nicināšanas objektu, pārvērtīsies par "neaiskaramo" un praktiski būs ārpus likuma. kastu likumu pildīšanu uzraudzīja īpašas kastu padomes.
pati likumdošana, kas noteica obligātos izturēšanās priekšrakstus, reglamentus un normas, visstingrākos aizliegumus un ierobežojumus, un kas ar sīkumainu, pedantisku rūpību regulēja indiešu sabiedrisko un privāto dzīvi, bija izstrādāta jau brahmanisma laikos un ir nonākusi līdz mūsu dienām kodeksos, kas uzrakstīti mūsu ēras pirmajos gadsimtos. Tādi ir, piemēram, "Manū likumi" - pazīstams noteikumu krājums, kurā sakopotas tiesiskās un ētiskās normas sociālo, sevišķi kastu un ģimenes attiecību novadā.
britu kundzības laikā Indijā daudzi progresīvie zinātnieki daudz spēka veltīja, lai pierādītu kastu režīma un citu hinduisma pamatu reakcionāro dabu, taču britu varas orgāni Indijā, aizbildinoties ar neiejaukšanos indiešu reliģiskajās lietās, praktiski nedarīja neko, lai likvidētu šīs arhaikas paliekas. Gluži otrādi, kastu organizāciju un reliģiju ar tās elkdievību, māņticību un aizspriedumiem angļu oficiālās aprindas izmantoja kā pierādījumu, ka indieši ir kultūras ziņā neattīstīti, nepilnvērtīgi un nav nobrieduši pašpārvaldei. Vārdu sakot, izmantoja sava koloniālisma atteisnošanai.
Mūsdienu pilsētās sistēma zudusi, pastāv laukos, kur tomēr dzīvo 2/3 iedzīvotāju.
4 galvenās kastas:
1. Bramaņi. Augstākā kasta - priesteri.
2. Kšatriji. Karavīri.
3. Zemnieki un amatnieki.
4. Šudras. Kalpi un vergi.
Pēc bramaņu mācības dievs esot devis likumus, kuros noteikts, ar ko dažādu kastu cilvēkiem jānodarbojas un kā tiem jāuzvedas. Likuma pārkāpējiem nozīmēja stingrus un ļoti bargus sodus.
Nepieskaramie – paši sevi dēvē par dalitiem („apspiestajiem”), un tie nepiederēja ne pie vienas no pamatkastām. Viņu pienākumos ietilpa netīrākie darbi - mirušo apglabāšana, beigtu dzīvnieku dīrāšana, netīrumu nokopšana. Pastāvēja uzskats, ka tikai pieskaršanās tiem vien aptraipa citus cilvēkus.
Kastu attiecības šodien. Tāpat kā agrāk pastāv svētnīcas, priesteri un svētie, upurēšana un svētceļošana, arī kastu sistēma un stipra māņticība. Tomēr Indijas valdība aizliegusi kastu diskrimināciju attiecībā uz zemākajām kastām, padarījusi visas kastas likuma priekšā vienādas, pasludinājusi apziņas un ticības brīvību.
Vēl mūsdienās daudzas kastu paražas plaši sastopamas ne tikai lauku iedzīvotāju masās, bet arī pilsētnieku vidū. Daudzas darba nozares un profesijas vēl arvien pārstāv noteiktas kastu grupas. Tā, piemēram, ne tikai kurpnieku-mājamatnieku, bet arī fabriku strādnieku-apavnieku lielākā daļa pieder pie čamariem un citām kastām, ko uzskata par "neaizskaramām." Oficiāli gan "neaizskaramība" ir atcelta un kastu diskriminācija ir aizliegta ar Indijas Republikas konstitūciju, taču pat visnabadzīgākais bramanis neatdos savu meitu par sievu visizglītotākajam un bagātākajam čamaram un pat neēdīs pie viena galda ar viņu. Dzīvē tradīcija un ieraža vēl ir stiprāka par likumu.
Lielākajā pavalstī Utarā viņi nonākuši pie politiskās varas, iekļaujot sarakstā arī musulmaņus un bramaņus, kas ir ļoti neparasti. Līdere Mājvatī pretendēs uz premjeres amatu.
Saites.
Hinduisms un hinduisti.
Indija.
