Kagabu indiāņi
Vēsture. Kagabu jeb kogu indiāņi dzīvoja Koumbijā Sjeranevada Santamarijas kalnos. XVI gs. tos gandrīz pilnībā iznīcināja spāņi, palika vairs tikai atevišķi pārstāvji.
XX gs. zinātnieki uzgāja džungļos aizaugušās kogu pilsētas. Pirmais no eiropiešu pētniekiem bija austrietis profesors Teodors Proiss.
Profesors doktors G.Raihels-Dolmatovs bija pats zinošākais kogu indiāņu kultūrā, pētījis to daudzus gadus. Viņš atzīmē, ka šo indiāņu mājas ir celtas austrumu stūpu formā.
Kagabu kosmoloģija. Kogi indiāņi Visumam piedēvē olas formu. Visumu nosaka 7 punkti: ziemeļi, dienvidi, austrumi, ziemeļi, zenīts, nadīrs (zenītam pretējais punkts) un centrs. Tādējādi noteiktā telpā atrodas 9 slāņi jeb pasaules. 5., tātad vidējais slānis, ir mūsu pasaule. Pēc šī kosmosa modeļa tiek celtas visas kagabu stūpveidīgās mājas.
4 apakšējie līmeņi (pasaules) atrodas atrodas zemāk par zemi, 5.dzīvo cilvēki, bet pārējie 4 atrodas virs cilvēka pasaules un veido stūpu. Tas viss kopā veido olas formu.
Vīriešu mājas viespusē atrodas masts, kam ir pimpja nozīme. Blakus vīrieša mājai atradās sievietes māja, kam spicē atradās „V” veidā izkārtotas kārtis. Katru gadu 21.martā, tātad pavasara sākumā, vīriešu mājaskārts meta ēnu pret sieviešu mājas „V” kārtīm tā, ka tā atradās pašā vidū. Tādējādi tas ir simbols dzimumaktam.
Visas buvētās kogu mājas atrodas uz terasēm, viena virs otras. Pati lielāka zināmā kagabu pilsēta ir Buritaka.
Saites.
Kagabu Plūdu stāsts.
Kagabu Radīšanas stāsts.
