Kačikatas akmenslauztuves
Cachicata quarries.
Akmenslauztuves Peru, kurās ieguva sarkanā granīta jeb porfirīta granīta akmeņus Olaintaitambas būvniecībai.
Atrašanās vieta. Tās atrodas apmēram 6 km no Olainantambas, otrā Urubambas upes pusē un gandrīz 900 m augstāk nekā pati Olantaitamba. Lai to sasniegtu, vajag labu izturību, jo kājām jāuzkāpj apmēram 1 km augstumā. Augstākais karjera punkts ir 3800-3900 m augstumā.
Pa ceļam uz akmenslauztuvēm vēl tagad redzami pamesti akmens bloki - lielākie tiek dēvēti par "nogurušajiem akmeņiem." Laikam ir pierādīts, ka 6 milzīgie akmens bluķi Saules svētnīcā nākuši no šīm akmenslauztuvēm.
Tajā ir ziemeļu karjers, dienvidu karjers un rieteņu karjers. Katrs no karjeriem ir vairāku futbola laukumu lielumā.
Izpēte. 1982.-1983.gados akmenslauztuvi pētījis un aprakstījis Ž.P.Procēns.
Rieteņu karjers. Tas esot pilnīgi neinteresants.
Ziemeļu karjers. Tas pazīstams ar "akmens adatām" - ļoti gari (līdz 7 m) un tievi (40 x 40 cm) akmeņi. Pats Ž.P.Procēns rakstījis, ka nezina, kā tādi gari akmeņi tikuši izveidoti un apstrādāti. Šiem garajiem akmeņiem viena skaldne esot labi nostrādāta un līdzena, bet citas 3 ne sevišķi. Ž.P.Procēns atzīmē, ka uz garajiem akmeņiem nav nekādu kaltu, ķīļu vai citu instrumentu lietošanas pēdas. Iespējams, "akmens adatas" gatavotas kā pārsedzes vārtiem, logiem, durvīm vai kam citam. Cita versija, ka tās gatavotas tiltiem, bet tas pats Ž.P.Procēns pētījis kādu tiltu un noraidījis šādu versiju. Hronistiem bijuši pieminējumi, ka no tādiem gariem akmeņiem esot būvēti kādu svētnīcu griesti, tādas svētnīcas gan nav saglabājušās līdz mūsdienām. Vēl akmens stabus var redzēt Kalasasajā (Tiavanaka, Bolīvija). Vēl iespēja - garie akmeņi varētu būt kalpojuši kā sliedes, lai būvlaukumā nogādātu milzīgos akmeņus no dienvidu karjera, tomēr pa ceļam uz Olainantambu nekur nav šo "sliežu" atlūzu. Uz dažu garo akmeņu vienīgajām līdzenajām skaldnēm neizprotamas "virpuļu" pēdas - tādas sastopamas tikai šajā vietā, nekur citur un nav ne mzāko versiju, kas tā varētu būt tāda par akmens atskaldīšanas metodi, kas atstājusi akmenī tādas pēdas. Pie Ziemeļu karjera vienano takām ved uz alu, kurā atrodas drānās ievīstīti kauli, iespējams, mūmijas - to vietu sauc par Inku kapsētu (ap 3500 m augstumā). Pirms kapsētas akmens stabiņi un nelieli piramidāli akmeņu krāvumi. Inku kapsēta atrodas vietā, kur veidotas pašas garākās "akmens adatas." Šī vieta esot svēta un te joprojām noturot kaut kādas ceremonijas.
Dienvidu karjers. Tam nav nekādas jēdzīgas takas, nākas iet pa krūmājiem un mežonīgu nogāzi. Te atrodas milzīgi apstrādāti akmens bluķi desmitu un pat simtu tonnu smagumā. Lielākie akmeņi līdz 200 t svarā. Uz šo lielo akmeņu sānu skaldnēm atrodamas "sviestakarotes" pēdas, tās aprakstījis arī Ž.P.Procēns. "Karotes" izmēri varētu būt 40-50 cm (līdzīgas pēdas ir Saksavamānā un arī Asuānā (Ēģipte)).
Akmeņu pārvietošana akmenslauztuvē. Kačikatas akmenslauztuvēs ierīkoti vairāki skaldītu akmeņu uzbērumi, kas veido platformas un, visdrīzāk, kalpojuši kā uztvērēji akmeņiem, kas ripināti no augšas. Īpaši lieli un smagi akmeņi ielauza pirmo platformu, varbūt arī otru un tad apstājās uz trešās - tādi platformu lūzumi tur ir redzami. Platformas ir kādus 5-6 m platas, to sānu galu sienas saliktas no lieliem akmeņiem. Kā celtnieki vilkuši lielos akmeņus pa šīm nelīdzenajām platformām - nav skaidrs.
Vēl ir slīps uzbērums, pa kuru varētu būt vilkuši akmeņus. Tas iziet pie mūsdienu tilta pāri Urubambai, visdrīzāk mūsdienu ceļš un tilts ir senā ceļa un senās pārceltuves vietā. To apstiprina tas, ka tieši šī ceļa malā arī atrodas "nogurušie akmeņi."
Kaut kur tur karjerā esot akmens ritenis?
Saites.
Olaintaitamba.
