Kvēkeri
"Tirinātāji" - no angļu val. vārda quake ("drebēt"). Tāds nosaukums dots ar izsmieklu sakarā ar konvulsīvajām kustībām un lēkmēm, ar kādām sākotnēji bija saistītas kvēkeru lūgšanas.
Anglijā radusies protestantu sekta.
Vēsture. Kvēkeru sekta radās angļu buržuāziskās revolūcijas laikā pilsētu nabadzīgo ļaužu vidū uz anabaptisma un citu ķecerību bāzes sakarā ar vilšanos revolūcijā, kas nekā nebija devusi tautai. Tās dibinātājs ir Džordžs Fokss (1624.-1691.g.).
Sākumā kvēkerus nežēlīgi vajāja. Piemēram, no 1656. līdz 1658.gadam 9000 Anglijas kvēkeru tika ieslodzīti cietumā. Likums par ticības iecietību 1689.gadā izbeidza kvēkeru vajāšanu Anglijā.
1682.gadā kvēkers V.Pens nopirka angļu valdības zemi Delavērā Ziemeļamerikā un nodibināja kvēkeru koloniju Pensilvāniju, bet tikai 1724.gadā kvēkerus beidza vajāt citās Ziemeļamerikas kolonijās.
Kvēkeri cīnījās arī par nēģeru brīvību, daži no tiem ar ieročiem rokās piedalījās Ziemeļu karā pret Dienvidiem.
1937.gadā nodibināja Vispasaules brāļu (kvēkeru) komiteju.
1957.gadā bija 180 000 kvēkeru, no tiem 120 000 bija ASV, 22 000 Anglijā, 20 000 Austrumāfrikā.
Mācības būtība. Sektas dibinātājs Džordžs Fokss (1624.-1691.g.) bija nācis pie slēdziena, ka patiesība slēpjoties nevis svētajās grāmatās, bet cilvēku sirdīs, ka tā jāmeklē "iekšējā gaismā," kas apmirdz cilvēku, šī gaisma liecinot par Kristus klātieni ticīgajā cilvēkā. Mācība par "iekšējo gaismu," kas stādāms augstāk par svētajiem rakstiem un baznīcu, ir kvēkerisma galvenais punkts.
Kvēkeri māca, ka nav ko cerēt uz varasvīru maiņu, stāvokļa uzlabošanās jāgaida tikai no gara. Viņi noliedz varmācību, karu, zvērestu, sludina nepretošanos ļaunumam ar varu, māca cilvēku vispārējo brālību, plaši praktizē labdarību un reliģisko iecietību. Kvēkeri pēc būtības sociālās revolūcijas vietā piedāvā morālu revolūciju, paši ir par mierīgu līdzāspastāvēšanu.
Kvēkeru ceremoniāls. Kvēkeri noraida jebkuru noteiktu dievkalpojumu un sakramentu, ceremonijas, garīdzniecību. Kvēkeru sapulces notiek tukšās istabās: klusēdami, apsegtām galvām viņi sēd, gaidīdami, kad viņus apmirdzēs augstākā gaisma, kad kāds no draudzes locekliem jutīs sevi "gaismas pārpilnu" un sāks sludināt. Dziedāšanu un mūziku kvēkeru lūgšanu sapulcēs nepieļauj.
Laulības starp kvēkeriem noslēdz, vienkārši soloties būt uzticīgiem vecajo klātbūtnē. Apbedīšana notiek bez jebkādām ceremonijām. Kvēkeriem raksturīgs tas, ka viņi noliedz greznību; sākumā tie noliedza teātri, dejas, sportu. Kvēkeri ļoti augstu vērtē cilvēka ārējo neatkarību, tāpēc viņi nekad un neviena priekšā nenonem cepuri, noliedz titulus, visus uzrunā ar "tu," nemetas ceļos.
Katra draudze sapulcējas reizi mēnesī morāliskai tiesai, lai palīdzētu ar padomu un izšķirtu jebkurus strīdus starp atsevišķiem locekļiem. Augstākā instance ir attiecīgās valsts kvēkeru gada sapulce, zemākas ir vairāku kongregāciju ceturkšņa sapulces.
Saites.
Kristiešu sektas.
