Konstantinopoles ieņemšana (1453.g.)
Osmaņu turku veiktā Konstantinopoles ieņemšana 1453.gadā.
Politiskā un militārā situācija pirms ieņemšanas. Osmaņu turki jau sen kāroja ieņemt Konstantinopoli, bet ģeopolitiskā situācija kļuva turkiem labvēlīga tikai XV gs. vidū.
Sultāns Muhameds II cēla iespaidīgus nocietinājumus abās Bosfora šauruma pusēs, tai skaitā arī Rumelihisāra cietoksni, kā arī veica citus pasākumus, lai traucētu Konstantinopoles apgādi. 1451.gada beigās Muhameda armija bija jau gatava sparīgām darbībām un kontrolēja visu apgādi Konstantinopoles rajonā. Bizantijas imperators Konstantīns XI Paleologs sūtīja pie sultāna sūtņus ar protestiem, taču Muhameds II pavēlēja tiem nocirst galvas.
1452.gada jūnijā bizantiešu armija veica izbrukumu.
Spēki. Sultāns Muhameds II Edirnē sapulcēja vismaz 100 000 karotāju lielu karaspēku (tai skaitā 12 000 janičāru) un aplenca Bizantijas galvaspilsētu no sauszemes puses. Turkiem bija tā laika visspēcīgākā artilērija Eiropā.
1452.gada augustā Muhameds II deva pavēli pilnīgi bloķēt Dardaneļus - turki ieveda savus kuģus Marmora jūrā un pārtrauca Konstantinopoles sakarus ar ārpasauli. Venēciešu kuģi, kas mēģināja pārraut blokādi, nogremdēja, bet komandai nocirta galvas.
Tā kā Bizantija tolaik bija trūcīga, tā varēja sapulcēt tikai 10 000 vīru lielu armiju, bet tautu apbruņot vara baidījās. Konstantīns XI Paleologs lūdza palīdzību Eiropas valstīm, bet lielā vairumā tās viņu ignorēja. Ieradās tikai nedaudz karotāju no Dženovas, Venēcijas un Spānijas. Taču to bija maz un viņi nespēja organizēt aizsardzību 22 km garajā aizsardzības sistēmā.
1453.gadā aplenkuma loks ap pilsētu savilkās.
Ieņemšana. Ar milzīgiem lielgabaliem turki dienu un nakti grāva pilsētu. Kad pilsētas aizstāvji atsita pirmo nikno uzbrukumu, turki sāka rakt apakšzemes eju zem pilsētas vārtiem. Ielenktie atminēja turku plānus un uzspridzināja eju kopā ar turku karavīriem.
Neveiksmes saniknots, Muhameds II pavēlēja ievest kuģus Konstantinopoles iekšējā ostā – Zelta ragā, lai pilsētu aplenktu arī no ziemeļu puses, kas bija vāji aizsargāta. Līča ieejai bija priekšā masīva ķēde, kurai pāri nevarēja izlauzties neviens kuģis. Tad turki naktī izveidoja koka platformu, nozieda to ar biezu tauku kārtu un pa sauszemi pārvilka savus kuģus uz Zelta ragu.
Aplenkuši Konstantinopoli no visām pusēm, turki 29.maijā uzsāka izšķirošu triecienu. Viņiem izdevās ieņemt daļu pilsētas mūru un ielauzties pa vārtiem. Asiņainā cīņā krita pēdējais Bizantijas imperators.
Konstantinopole tika ieņemta 53.aplenkuma dienā un līdz ar to 1453.gada 29.maijā beidza pastāvēt Bizantijas impērija – pēdējā Romas impērijas daļa.
Sultāns atļāva 3 dienas karaspēkam laupīt pilsētā. Lielāko daļu pilsētas aizstāvju nogalināja, ap 60 000 iedzīvotāju pārdeva verdzībā.
Ieņemšanas sekas. Konstantinopole kļuva par Osmaņu impērijas galvaspilsētu un tika pārdēvēta par Stambulu. Tomēr pilsēta cieta mazāk nekā to varētu iedomāties. Tā aši atguva starptautiskās tirdzniecības metropoles statusu un konkurēja ar Venēciju. Līdz pat XVII gs. vairums pilsētas iedzīvotāju bija un palika kristieši.
Saites.
Muhameds II Iekarotājs (1444.-1446.g un 1451.-1581.g.).
Konstantinopole.
Kauju saraksts.