Kora
Bonu, budistu, džainistu un hinduistu svētceļojumi ap Kailāša kalnu un ap Manosarovāra ezeru.
Gājienu ap Kailāša kalnu vēl dēvē par parikarmu, tādejādi to saistot ar karmu.
Kalns saistīts ar daudziem hindu un tibetiešu kosmoloģijas aspektiem un ir hindu, budistu, džainistu un bonpo svētceļnieku mērķis.
Kailašu kopā ar apkārtējiem kalniem tibetiešu lamas sauc par Dievu pilsētu. Budistu lamas uzsver, ka Kailāšs ir ne tikai pasaules centrs, kas eksistē fiziskā un metafiziskā līmenī, bet arī augstāko transcedentālo spēku svētvieta. Svētceļojumu uz šo vietu viņi uzskata par vienu no vissmagākajiem pasaulē gan fiziski, gan garīgi.
Hinduisti uzskata, ka kalnā mitinās pats Šiva.
Tas, ka Kailāšs atrodas ļoti tālu no cilvēku apdzīvotajām vietām, vēl vairāk pasvītro tā noslēpumainību.
Gājiens ap kalnu. Pats galvenais šī svētceļojuma posms ir kora - apiešana apkārt kalnam pa tur esošu taku. Tās kādā posmā cilvēki ar netīru sirdsapziņu ciešot mokas vai pat mirstot. Hinduisti, budisti un džainisti kalnam iet apkārt pulksteņa rādītāja virzienā, bet bon reliģijas pārstāvji - pretējā. Gājiens sākas no Darčenas ciema kalna pakājē, takas garums ir 53 km un to var veikt 3 dienās. Tibetieši, kas labi akloimatizējušies augstkalnu apstākļos, koru veic vienā dienā.
1.diena. Nosacītā starta vieta ir Čagcelkanga, kur līdzena laukuma vidū pie karoga kārts svētceļnieki piesien savus budistu lūgšanu karodziņus, tādejādi "atzīmējoties." Visapkārt ļaudis skandē lūgšanu Om Mani Padme Hum, kurš skaļāk, kurš klusāk (hinduisti - Om Namo Šivaija). Pirmās dienas vakarā jāsasniedz Dirapukas nometne 5090 m augstumā. Nakšņošanai te uzslieta vienstāva akmens ēciņa nakšņošanai un pieejams arī silts ēdiens. Pretējā kalna nogāzē no Dirapukas atrodas budistu svētnīca un vairākas stūpas, par nelielu samaksu var pārnakšņot arī tur.
Te arī jāizlemj, vai turpināt ceļu, jo 2.dienas kāpiens ir vissmagākais. Tie, kas izlemj ceļu neturpināt, 2.dienā var doties atpakaļ uz Darčenu.
2.diena. Tiem, kas turpina pārgājienu, 2.dienas agrā rītā jākāpj 3-4 stundas uz augstkalnu pāreju Dolmalu (Dolma La) 5650 m augstumā. Tā sava augstuma dēļ var būt pat bīstama. Kāpiens no Dolmalas pārejas lejup arī ir bīstams, jo taka ir slidena - ar dubļiem un ledu. Pāreju klāj sniega kārta un neviens nezina, kad tā var sasnigt vēl biezāka. 2.dienas vakarā līdz saulrietam jāsasniedz Zutrulpukas nometni - tā ir gandrīz 20 km attālumā. Nakšņošanai te ir mazas koka mājeles ar šķirbām, pēc grūtā gājiena visi guļ kā nosisti.
3.diena. No rīta tibetieši šeit piešķir pieticīgas brokastis, piemēram, auzu putru ar medu. Pēc tam var iet un aplūkot alu, kurā jogs Milarepa dzīvojis, meditējis un guvis apskaidrību. Ceļinieki mēdz stāstīt, ka šai alā tos piemeklē dīvainas vīzijas par svešu būtņu klātbūtni.
Tad pārgājiens ir stipri vieglāks, jo ved lejup. Gājiens pēc apietā apļa beidzas tai pašā Darčenas ciemā.
Ar medicīnisko palidzību var nerēķināties, patverties arī nav kur. Evakuācija ar helikopteri (kā Nepālā) nav iespējama - helikopteri tādā gaisa retinājumā nevar palidot, pie tam tādi ir tikai ķīniešu armijniekiem.
Ir svētceļnieki, kas visu svētceļojuma maršrutu ap Kailāšu veic ļoti grūtā un īpatnā veidā - visā augumā noguļas zemē, sev priekšā izstiepjot taisnas rokas. Pēc tam tie pieceļas, paklanas un atkal stiepjas gar zemi, paejot solīti uz priekšu tur, kur zemei pieskŗās viņu izstiepto roku pirksti iepriekšējā reizē. Šie svētceļnieki izmanto kjančagus - jaka ādas priekšautus, ap ceļiem apsietas ādas saites, uz rokām līdz pat apakšdelmiem arī ādas apsēji. Fiziski šāds pārvietošanās veids nav realizējums divās vietās - paceļoties pa stāvo taku uz Dolmalas pāreju un nolaižoties lejup aiz tās. Tur šie tibetieši iet tāpat kā visi.
Otrs koras variants ir ceļojums apkārt Manasovāra ezeram, tā garums ir 134 km, kas veicams nedēļas laikā. Iet tikai tibetieši. Svētceļnieki izvēlas arī šo gājienu apkārt ezeram veikt ar džipiem.
Pamata ideja šiem koras gājienam apkārt kalnam un ezeram ir cieši saistīta ar karmiskajiem nopelniem, jo visu 4 minēto reliģisko sistēmu pamatā ir reinkarnācijas atzīšana. Saskaņā ar ticējumiem, koru veikušais indivīds atbrīvojas no savas dzīves grēku nastas un var būt drošs par savu nākamo reinkarnāciju.
Avots. Edmunds Aurītis, "Aiz apvāršņa." Izd. "Sava grāmata," 2022.g.
Saites.
Kailāša kalns.
