Klinšu Kupola mošeja
Kubbat al Sakra - arābu val.
Saukta arī par Omāra mošeju.
Atrodas Jeruzālemes Tempļa kalnā ap 100 m uz ziemeļiem no Aksas mošejas. Viena no pasaules galvenajām svētvietām (4.pēc skaita) gan jūdiem, gan kristiešiem, gan musulmaņiem. Vienlaicīgi tā arī ir viena no senākajām arābu celtnēm - VII gs. beigas.
Savu nosaukumu tā ieguvusi no tās iekšpusē esošā lielā akmens, kuru ortodoksālie žīdi sauc par Šetija – „pamats.” Šis akmens ir svētums arī musulmaņiem, jo pravieša Muhameda zirgs pret to atspēries, uznesdams viņu debesīs. Atrodas tieši zem kupola, rūsgani brūnā krāsā un asimetrisks, vietumis gluds, bet citviet ar nelīdzenumiem. Tas tika uzskatīts par „pasaules stūrakmeni.” Akmens virsmā saskatāms izcirsts taisnstūra dobums, kur X gs. pmē. žīdu ķēniņš Zālamans bijis ieguldījis Derības Šķirstu.
Āhenes Alberts I Krusta kara laikā rakstīja, ka akmens pretējā pusē esot ierīkotas durtiņas, kas vienmēr ir aizzīmogotas. Patiesībā gan šo durtiņu tur nav.
Agrāk tieši šai vietā bijis Zālamana templis un Šetija bija daļa no grīdas tempļa vissvētākajā vietā.
Šai vietā it kā Ābrams gandrīz upurējis Jāvem savu dēlu.
Kā vēsta žīdu nostāsti, neilgi pirms babiloņi iebruka templī 587.g.pmē. žīdu priesteri paspējuši noslēpt zem Šetijas Derības Šķirstu.
Kad 638.gadā Jeruzālemē ieradās arābu iekarotāji, tempļa vieta bija tukša. Zālamana tempļa vietu lika attīrīt arābu musulmaņu kalifs Omārs, bet mošeju cēlis Abdelmaliks laikā no 685.-691.g.
2011.gada 29.janvārī tika nofilmēts, kā NLO gaismas bumbas izskatā lēnām nolaidās uz mošejas kupola, bet visai aši pēc tam ar lielu ātrumu uzšāvās debesīs. Filmējums - šeit.
Apraksts. Centrālā telpa būvēta astoņstūra veidā. Ap to ir galerijas. Virs centrālās telpas paceļas kupols. Griezta koka sētiņa ierobežo visu tempļa centrālo daļu, bet vienā stūrī atstāta eja, lai varētu piekļūt un pieskārties klintij. Tajā vietā klints ir kā nopulēta no dadzajiem svētceļnieku pieskārieniem. Zem klints atrodas iedobums uz kuru ved kāpnītes. Tā ir alai līdzīga akmens kapene, kuru musulmaņi sauc par Bir el Arveh – „dvēseļu aku.” Viņi apgalvo, ka reizēm te varot dzirdēt mirušo balsis un paradīzes upju burbuļošanu. Alā var ieiet un apcerēties. Leģendas vēsta, ka šīs Jeruzālemes svētās klints iekšiene ir izdobta, to zem Dvēseļu akas caurauž alu un eju tīkls, kurā, iespējams paslēpts dēmonu un garu apsargāts Derības Šķirsts. Jebkādi pētījumi tur ir apgrūtināti, jo musulmaņu pašpārvalde tos ir aizliegusi. Musulmaņu vidē pastāv lielas bažas, ka tur var tikt atrastas kādas žīdu relikvijas, kas ļaus pamatot kalna piederību viņiem.
Musulmaņi uzskata, ka no šejienes viņu pravietis Muhameds nakts vizītē (miradž) uzkāpa debesīs. Milzīga un grezna astoņstūru celtne, apmūrēta zilām un skaistām flīzēm. Mošejas iekšpuse rotāta Korāna tekstiem. Masīvo zeltīto kupolu redz jau no liela attāluma – no visiem Jeruzālemes rajoniem. Ļoti grezns un detalizēts interjers: augsti griesti.
Saites.
Tempļa kalns.
Senā Jeruzāleme.
