Katalūnas lauku kauja (451.g.)
Kauja 451.gadā, kurā romiešu, rietumgotu, burgundiešu, alānu u.c. apvienotie spēki sakāva Atillas komandēto huņņu karaspēku, līdz ar to pārtraucot viņa Gallijas karagājienu.
Politiskā situācija pirms kaujas. 450.gadā Atilla apprecēja imperatora Valentiniāna III māsu Honoriju ar solījumu, ka pusi Rietumromas impērijas atdos Atillam kā pūru. Atilla pieprasīja, lai Honoriju nogādātu viņam, taču Valentiniāns III atteica un Atilla sāka gatavoties karam. Atillas kara plānus atbalstīja arī vandāļu karalis Heizeriks, kas grasījās karot ar vestgotiem.
Militārā situācija. 451.gada sākumā Atilla šķērsoja Reinu, viņam pievienojās hepīdi un ostgoti.
451.gadā Atilla iebruka Gallijā un sākumā pilsētas krita viņa rokās viena pēc otras - Strasburga, Meca, Ķelne, Amjēna, Reimsa.Kadhuņnu armija tuvojās Aureliānai (Orleānai), pilsētas iedzīvotāji slēdza vārtus, tā piespiežot Atillu pilsētu aplenkt. Tikmēr Ziemeļitālijā romiešu karavadonis Aēcijs sāka vākt karaspēku, lai apturētu Atillas virzīšanos.Aēcijs iegāja dienvidu Gallijā ar visai nelieliem spēkiem, kas pārsvarā sastāvēja no karaspēka palīgvienībām. Viņš lūdza palīdzīvu vestgotu karlim Teodoriham I, taču iesākumā saņēma atteikumu. Tad viņš vērsās pie vietējā magnāta Avitusa, tādejādi tomēr saņemot palīdzību. Sadarbojoties ar Avitusu, Aēcijs spēja pārliecināt Teodoriku I pievienoties šim militārajam pasākumam vestgotus kā arī vairākas citas vietējās ciltis. Aēcija karaspēks virzījās uz ziemeļiem, kur grasījās saķerties cīņā ar Atillas spēkiem pie aplenktās Aureliānas. Vēsts par Aēcija karaspēka tuvošanos nokļuva pie Atillas brīdī, kad viņa karavīri jau pārrāva Aureliānas aizsardzību (sagraujot mūrus?). Atilla gribēja izvairīties no kaujas vai arī no situācijas, kad viņš atrodas ieslēgts pilsētā kā lamatās, tādēļ sāka atkāpties uz ZA labvēligas stratēģiskas situācijas meklējumos, lai tur ieņemtu pozīcijas.
Gatavošanās kaujai. Tā Atilla nonāca Katalaunas laukos, kur apstājās un sāka gatavoties kaujai. 451.gada 19.jūnijā, romiešiem tuvojoties, Atillas hepīdu grupa iesaistījās lielā sadursmē ar Aēcija frankiem. Neskatoties uz pareģu pesimistiskajām prognozēm, Atilla pavēlēja kārtoties kaujai nākamajā dienā.
Kaijas gaita. Izejot no nocietinātās nometnes, huņņi devās uz krauju, kas stiepās pāri laukiem. Atilla novilcināja laiku, lai sakāves gadījumā viņa ļaudīm krēslā būtu iespēja atkāpties.
Atillas huņņi devās augšup pa kalnu grēdas labo pusi. Hepīdi un austrumgoti gāja attiecīgi labajā un kreisajā pusē. Aēcija karaspēks gāja augšup pa kreiso kalnu grēdas nogāzi: romieši pa kreisi, alāni centrā un Teodorika I rietumgoti pa labi. Ātri pārvietojoties, Aēcija karavīri pirmie ieņēma grēdas virsotnes.
Virsotnē romieši atsita huņņu uzbrukumu un piespieda tos nekārtībā atkāpties. Uzskatot to par iespēju, Teodorika I rietumgoti metās uz priekšu, uzbrūkot atejošajiem huņņiem. Atilla visiem spēkiem mēģināja pārkārtot savus spēkus, bet tad uzbruka viņa paša pozīcijām un viņš bija spiests atkāpties nocietinātajā nometnē. Vajājot huņņus, Aēcijs piespieda arī pārējo huņņu karaspēku sekot Atillam un glābties nometnē. Lai gan Teodoriks I kaujā krita, rietumgotu komandēšanu pārņēma viņa dēls Torizmunds.
Līdz ar nakts iestāšanos kaujas darbība beidzās.
Pēc kaujas. Nākamajā rītā Atilla gatavojās romiešu uzbrukumam. Par to romiešu nometnē uzstājās Torizmunds, tomēr Aēcijs viņu atrunāja. Saprotot, ka Atilla ir cietis sakāvi, Aēcijs izvērtēja politisko situāciju. Viņš saprata, ja huņņi tiks iznīcināti, tad rietumgoti visdrīzāk pārtrauks savienību ar Romu un kļūs par draudu tai. Lai to novērstu, viņš piedāvāja Torizmundam atgriezties Vestgotu valsts galvaspilsētā Tolosā, lai ieņemtu sava tēva troni, pirms to sagrābj kāds no brāļiem. Torizmunds piekrita un devās prom ar saviem ļaudīm. Tādu taktiku Aēcijs izmantoja arī, lai palaistu arī citus savus franku sabiedrotos, pirms devās prom arī pats ar saviem romiešiem.
Tikmēr Atilla nolēma,karomiešu atkāpšanās ir lamatas un rīkojās uzmanīgi.
Kaujas rezultāti. Kā jau daudzās tā laika kaujās nav zināmiprecīzi abu pušu zaudējumi. Tomēr kauja bija ārkārtīgi asiņaina.
Kaujas nozīme. Šī kauja pielika punktu Atillas 451.gada Gallijas karagājienam un sagrāva viņa kā neuzvarama karavadoņa reputāciju. Nākamajā gadā viņš tomēr atgriezās, lai aizstāvētu savas tiesības uz Honorijas roku un pūru - izpostīja Ziemeļitāliju. Viņš neatkāpās tik ilgi, kamēr nesaņēma lielu izpirkuma maksu no Romas pāvesta Leona I.
Uzvara Katalaunas laukos bija arī viena nopēdējām (rietum)romiešu miitārajām uzvarām.
Saites.
Kauju saraksts.
