Kordovas kalifāts (756.-1031.g.)
Omeijādu dinastijas pārvaldīta musulmaņu valsts Pireneju pussalā, ka VIII gadsimta vidū atšķēlā no Arābu kalifāta.
Kordovas kalifāta vēsture. Andalūzijā (Kordovas kalifātā) kristiešiem bij jāmaksā džizas nodoklis, zemes nodokļi, bija aizliegts celt jaunas baznīcas, un ar nāvessoda draudiem kristietis nedrīkstēja precēt musulmaņu sievieti, lai gan otrādi drīkstēja.
Tomēr kristieši varēja ieņemt augstus amatus omeijādu valsts pārvaldē. Kopumā kristieši varēja mierīgi dzīvot savā pašpārvaldē.
Kristieši un žīdi dzīvoja atsevišķos Kordovas kvartālos.
Omeijādu dinastija Andalūzijā (756.-1031.g.). Pēc omeijādu gāšanas Bagdādē pret tiem vērsās abasīdu vajāšanas. Dzīvi palikušie omeijādi Abdarrahmāna vadībā 756.gadā sagrāba varu Andalūzijas provincē, un 173 gadus izlikās, ka atzīst centrālo abasīdu varu. 929.gadā omeijādi paziņoja par atsevišķa kalifāta izveidošanu Pireneju pussalā ar galvaspilsētu Kordovā.
966.gadā normaņi uzbruka omeijādu kalifātam Kordovā, bet viņu uzbrukumu atvairīja kalifs Hakams II.
Saites.
Arābu kalifāts.
Pireneju pussala.
