Kunluņa kalns
Seno ķīniešu mitoloģijā liels svētais kalns Ķīnas rieteņu nomalē, "pasaules kalns," ko parasti asociē ar Meru kalnu.
Tika uzskatīts, ka kalna augstums ir 11 000 lī, 14 bu, 1 či un 6 cuneji, tātad kopā apmēram 7000 km. No tā virsotnes sākas lielā Huanhe upe. Tieši Kunluņā, kas aizsargāts ar ugunsvēmēju kalniem un Žošujas upi, atrodas Šandi apakšējā galvaspilsēta ar iekārtajiem dārziem un nefrīta dīķi.
Saskaņā ar citiem datiem, Kunluņā bijusi Huandi rezidence, kas bija apjozta ar nefrīta sienu. Tās iekšienē atradās 9 akas, Huandi pils un brīnumains rīsu koloss 4 čžanu (12 m) augstumā.
Šai kalnā, it kā bijusi arī Si Van Mu un nemirstīgo mītnes vieta, ko apsargājis 9 galvu nezvērs kaiminšou to pašu 4 čžanu augstumā.
Žošuja. Žo Šui - "Vājais ūdens." Seno ķīniešu mitoloģijā tā sauc neparastu upi, kas tek zem Kuņluņa kalna. Tajā esot tecējis tik viegls ūdens, ka neviens priekšmets (pat gulbja dūna) nav varējis noturēties uz tā virsmas negrimstot. Vārds "žošui" kļuvis par apzīmētāju un tā sauktas daudzas ķīniešu upes. Vēsturnieki uzskata, ka runa iet par reāli neeksistējošu upi, kas ir robeža starp dzīvo un mirušo valstībām. Tomēr uzskata arī, ka šis mīts ir reāli esošas parādības atspoguļojums.
Priekšstats, ka koka baļķi un no tiem gatavotie kuģi piepeši kā akmens iet dibenā sastopami vairāku tautu mitoloģijās. Ar šādu esot skaidrojuši arī pēkšņo Atlantīdas bojāeju, kad atlantīdiešu floti esot sakāvuši grieķi. Ūdens esot kļuvis "viegls" un atlantīdieši vairs nav varējuši atbalstīt armiju kontinentā. Murdziņš, vārdu sakot.
Žo, Žomu. Svētais koks seno ķīniešu mitoloģijā, kas auga pie Kuņluņa kalna, starp Melno un Zaļo upēm Ķīnas rieteņos. Saskaņā ar nostāstiem koks, uz kura "piesēdās atpūsties desmit Saules," bijis spējīgs veikt pašus neticamākos brīnumus. Interpretācija apgrūtināta.
Saites.
Seno ķīniešu mitoloģija.
