Aliens

Jeloustonas supervulkāns

Jeloustounas Nacionālais parks. Jeloustounas Nacionālais parks atrodas Vaiomingas pavalstī, ASV. Parks ir slavens ar saviem mežiem, grizli lāčiem, greizeriem un karstājiem avotiem.

Supervulkāni. Parastie vulkāni ir konusa formas ar krāteri virsotnē. Šāda vulkāna izvirduma gadījumā lava pakāpeniski ceļas augšup pa vulkāna atveri, piepilda krāteri un pēc tam tek lejup.
Savukārt supervulkāni ir kā milzīgas iegultnes, ko sauc par kalderām. Magma, kas atrodas zem kaldera, nespēj izlauzties cauri klints iežiem. Tomēr, magma laika gaitā krājās, kļūst biezāka un blīvāka līdz sāk spiest aizsprostojumu. Šīs uzkrāšanās process ilgst desmitiem un simtiem tūkstošiem gadu. Supervulkāna teritorijā var atrasties vairāki parastie vulkāni, kuru izvirdumus var salīdzināt ar pārkarsēta katla tvaika izplūdēm. To tomēr, nevar salīdzināt spēka un jaudas ziņā ar supervulkāna uzsprāgšanu.

Indonēzijas supervulkāna izvirdums pirms 74 000 gadu. Pirms 74 000 gadu notika Tobes supervulkāna izvirdums Sumatras salā, Indonēzijā. Šī izvirduma laikā atmosfērā tika izmesti tūkstošiem kubikmetru pelnu, kā rezultātā saules stari nespēja izlauzties cauri šim pelnu slānim. Planētas temperatūra pazeminājās vidēji par 21 grādu. 2500 km rādiusā ap vulkānu Zemi apņēma 35 centimetru biezs pelnu slānis. Liels daudzums ūdens tvaiku un indīgo vulkānisko gāzu kondensējās milzīgos mākoņos, lija skābie lieti. Dzīvnieku skaits uz Zemes samazinājās desmitkārtīgi. Daudzas dzīvnieku sugas izzuda. Par trim ceturtdaļām samazinājās augu valsts.
Tobes supervulkāns gandrīz iznīcināja jau tā nelielo cilvēku populāciju. Lēš, ka no visiem tolaik uz Zemes dzīvojošajiem pirmatnējiem cilvēkiem supervulkāna izvirdumu pārdzīvoja tikai daži cilvēki.

Supervulkāns Jeloustounas Nacionālajā parkā. Vislielākais zināmais supervulkāns atrodas zem Jeloustounas Nacionālā parka Vaiomingas pavalstī, ASV. Tas savā būtībā ir milzīgs pazemes magmas rezervuārs, kas aizņem 3825 km2 lielu teritoriju, kas atbilst divām Luksemburgam. Jeloustounas supervulkāns ir tik liels, ka zinātniekiem to bija ļoti grūti atrast. Jeloustounas gigantiskā kaldera redzama fotogrāfijās, kas uzņemtas no kosmosa.

Ģeologu pētījumi un prognozes. Pirmie ģeodēziskie mērījumi Jeloustounā veikti 1923.gadā. Kopš tā laika ģeologu satraukums ir tikai audzis. Iemesls: pa šo laiku zeme Jeloustounā pacēlusies par 174 cm. Tas ir biedējošs fakts, jo liecina par to, ka vulkāna pazemes rezervuārs ar magmu piepildās draudoši ātri.
Seismologi kopā ar pieaicinātajiem matemātiķiem balstoties uz informāciju par iepriekšējiem Jeloustounas supervulkāna izvirdumiem, aprēķināja supervulkāna darbības algoritmu.
Pavisam bijuši trīs Jeloustounas supervulkāna izvirdumi. Pirmais notika pirms 2,1 miljoniem gadu, otrais - pirms 1,3 miljoniem gadu un trešais - pirms 630 000 gadu. Visi trīs izvirdumi notikuši ar 600-700 tūkstoš gadu intervāliem. Spriežot pēc šī aprēķinātā algoritma, Jeloustounas supervulkānam pienācis laiks no jauna uzsprāgt. Sākotnēji Amerikas vulkanologi prognozēja Jeloustounas supervulkāna atmošanos pēc 20 000 gadiem.

Jeloustounas supervulkāns var pamosties jau šajā gadsimtā. Pēc nesen iegūtajiem datoraprēķiniem, Supervulkāna izvirdums var notikt starp 20. un 25.gadsimtu.
2007.gadā zinātnieki datorā ievadīja precizētus datus, kas ietvēra praktiski visu zināmo informāciju par Jeloustounas supervulkānu. Iegūtais rezultāts bija vēl šokējošāks par iepriekšējiem aprēķiniem. Tas atklāja, ka notikumi attīstās daudz straujāk un Jeloustounas supervulkāna izvirdums var notikt laikā 2015.-2064. gadam.

Apokalipses norise. Cilvēce atrodas globālas katastrofas priekšvakarā, jo supervulkāna izvirdums ir nenovēršams. Var strīdēties par datumiem, taču tas ir tikai laika jautājums, kad supervulkāns uzsprāgs. Visnomācošākais ir tas, ka cilvēce nav gatava gaidāmajai apokalipsei.
Te būs katastrofas scenārijs. Magmas spiediens uz Zemes plāno garozu sāks pieaugt. Ar katru mirkli spiediens aizvien ātrāk pieaugs. Parka teritorijā parādīsies 15-20 km diametrā liels „kupris,” kuru klās plaisas un krāteri. Augsne sakarsīs līdz 60- 70 grādu temperatūrai, atmosfērā krasi pieaugs sērūdeņraža un hēlija koncentrācija. Tālāk spēcīgas zemestrīces rezultātā „kupra” centrālā daļā salūzīs un iegāzīsies ugunīgā bezdibenī, un strauji kā virzulis izspiedīs no dzīlēm gigantiskas lavas un pelnu strūklakas. Sprādziena spēks pārspēs visjaudīgāko atombumbu.
Milzīgais spiediens izrausies ārpusē un magma tiks izsviesta atmosfērā 50 km augstumā. Tūkstoš kilometru rādiusā no lavas un pelniem ies bojā praktiski viss dzīvais. Milzīgais pelnu mākonis, pakāpeniski izplezdamies, diennakts laikā aptvers lielāko daļu ASV un Kanādas teritorijas. Pelni biezā slānī pārklās pat tik tālus no Jeloustonas rajonus kā Florida un Meksikas līcis.
Pelni - tas ir nopietni. Pelnu daļiņas ir tik sīkas, ka no tām nespēj pasargāt pat respiratori, kur nu vēl marles. Nokļūstot plaušās, pelni sajaucās ar mitrumu, sacietē un pārvēršas cementā. Citas briesmas rada tā sauktais piroklastiskais vilnis. Piroklastiskais vilnis rodas, kad augstu atmosfērā izšautās lavas spiediens krītas un daļa lavas staba nogāžas par apkārtni. Nokaitētas lavas straumes, kuru temperatūra sasniedz 400 grādu, mutuļo ap epicentru desmitiem tūkstošu kvadrātkilometru lielā teritorijā.
Ir aprēķināts, ka sākoties izvirdumam, pirmajās minūtēs ietu bojā ap 200 000 cilvēku. Sprādziena izraisītās zemestrīces un cunami paņems jau desmitiem miljoniem cilvēku dzīvības.
Cilvēki ies bojā no saindēšanās, jo nosēdumi būs indīgi. Pelnu mākoņi trīs nedēļu laikā šķērsos Atlantijas un Kluso okeānu. Mēneša laikā pelni aizsegs Sauli jau uz visas Zemes.
Vēl pēc divām nedēļām iestāsies kaut kas līdzīgs „kodolziemai.” Gaisa temperatūra dažādos Zemeslodes reģionos pazemināsies līdz mīnus 15-50 grādiem vai pat zemāk. Vidējā gaisa temperatūra būs -25oC. Plašas teritorijas pārklāsies ar ledu.
Ziema ilgs vismaz pusotru gadu. Liels skaits dzīvnieku un augu ies bojā dēļ skābajiem lietiem, ilgā sala un tumsas. Pirmā cietīs Ziemeļamerika, bet arī pārējie kontinenti izjutīs smagas sekas.

Pagaidām par to skaļi netiek runāts. Mums atliek cerēt, ka katastrofa nenotiks mūsu dzīves laikā. Izvirdumu nav iespējams novērst. Jautājums ir sekojošs: kā izglābties, vai kā mīkstināt katastrofas sekas?
Patlabam ģeologi intensīvi pēta Jeloustounas kalderi. 2007.gadā ASV prezidenta pārvaldes ietvaros tika izveidota Zinātniskā padome. Šās padomes, kurai piešķirtas milzīgas pilnvaras, sastāvā ir labākie valsts ģeologi, ģeofiziķi un seismologi, kā arī Nacionālās drošības padomes locekļi, aizsardzības ministrs un izlūkdienesta pārstāvji. Katru mēnesi tās sanāksmēs piedalījies prezidents Džordžs Bušs jaunākais.
2007.gadā Jeloustounas Nacionālais parks no pakļautības Iekšlietu ministrijai pārgāja tiešā Zinātniskās padomes pakļautībā.
Protams, sabiedrība netiek informēta par Jeloustounas kaldera pētījumu rezultātiem. Tomēr presē esot uzpeldējušas ziņas par slepeno ziņojumu, kas veltīts Jeloustouna kaldera izpētei un kas tika nolasīts ASV kongresam. Mīļa miera labad, lai neizraisītu paniku, problēma tiek noklusēta. 

Saites.
Vulkānisms.