Janvārija asinis
- Detaļas
- 543 skatījumi
Sv.Januārija brīnums. Neapolē.
Viduslaiku Itālijā bija pieņemts pēc "svētu" cilvēku nāves savākt viņu asinis īpašos kausa formas traukos - pialās. Ar laiku, protams, šīs asinis izžuva un pēc izskata kļuva līdzīgas brūnai garoziņai. Reizumis ar tādām izžuvušām asinīm notika neizprotamas lietas - tās uz neilgu laiku piepeši kļucva atkal šķidras un "dzīvas." Vēl vairāk - tās arī putoja un izdalīja burbulīšus. Šādas anomālijas notika pat ar asinīm, kas ilgās glabāšanas dēļ bija tā kā pat "pārakmeņojušās."
Tieši tādas dīvainības notiek ar savāktajām Sv.Januārija asinīm, kas tiek uzglabātas 2 pialās kādā Neapoles baznīcā. Šāda parādība notiek vairākas reizes gadā.
Nostāsts vēsta, ka 305.gadā Romas imperators Diokletiāns pavēlējis bīskapam Janvārijam nocirst galvu. Soda vietā kāda trūcīga zemniece 2 pialās savākusi mocekļa asinis. Tās kopā ar bīskapa mirstīgajām atliekām apglabātas katakombā netālu no Neapoles un asinis izžūva. Tomēr vairākas reizes gadā ar tām notiek brīnums.
Ar laiku Janvārija apglabāšanas vietā uzcelta kapela. Te tika novietota īpaša urna ar 2 Janvārija asiņu pialām, kas vairākas reizes gadā kļūst šķidras.
Mūsdienās Sv.Janvārija asinis tiek glabatas 2 stikla trauciņos kādā (kurā?) no Neapoles baznīcām. Abi trauciņi ievietoti īpašā apmēram 12 cm diametra cilindrā jeb "cistā." Cista, savukārt, ievietota lielā sudraba traukā ar rokturi. Visa šī daudzlīmeņu konstrukcija ieslēgta īpašā kapenē - to modri apsargā baznīcas personāls un arī laicīga apsardze.
Abas pialas atšķiras gan pēc lieluma, gan pēc saturēto asiņu daudzuma. Lielajā pialā šķirums aizņem 2/3 trauka tilpuma, bet mazajā atrodas vien dažas piles "asiņu" - ar tām nekādi brīnumi nenotiek un šķidrā stāvoklī tās nenonāk.
Brūnās zvīņas trauciņa dibenā katru gadu 24 stundu laikā Sv.Janvārijam veltīto svētku dienu laikā pārvēršas par rozā šķidrumu, kuru katoļi uzskata par Sv.Janvārija asinīm. Zinātnieki nevar noskaidrot "asiņu" ķīmisko sastāvu, jo melnsvārči to neļauj. Tomēr šo "asiņu" rašanos apliecinot arī kaut kādi ārsti - kādi?
Tomēr esot bijuši gadījumi, kad Janvārija asinis tomēr nekļūst šķidras (3 reizes XX gs.!):
- 1527.gadā - Itālijā uzliesmoja mēra epidēmija, kas paņēma 40 000 cilvēku dzīvibas;
- 1939.gadā - pirms II Pasaules kara sākuma;
- 1944.gadā - pirms Vezuva izvirduma;
- 1979.gadā - stipra zemestrīce Dienviditālijā, kad gāja bojā 3000 cilvēku.
Pētnieība. Abas pialas ir aizzīmogotas ar vielu, kas gadsimtu gaitā ir sacietējusi. Tādejādi piekļūt mistiskajam šķidrumam ķīmisku analīžu veikšanai var tikai sasitot "cistu."
Tomēr XX gs. sākumā itāļu zinātnieki noskaidrojuši, ka pialās esošais šķidrums patiešām ir asinis. To vaica ar šķidruma spektrālanalīzes palīdzību, palaižot caur pialām gaismas staru.
Tikai vienu reizi - 1956.gadā tika mēģināts izdabūt pialas no cistas. Tas bija tādēļ, ka kara laikā objekts bija slēpts koka skaidās un cilindrā bija nonākuši putekļi. Tomēr no šāda nolūka atteicās, jo kļuva skaidrs, ka sagraujot cistu, var tikt bojātas arī pialas.
1978.gadā Sv.Janvārija asiņu fenomenu visai detalizēti izpētīja franču publicists Dāvids Herdons. Neraugoties jau uz zināmajiem fenomena aspektiem, publicists pievērsis uzmanību vēl trim.
Pirmkārt, "asiņu" šķidrināšanās efekts pilnīgi nav saistīts ar temperatūru baznīcā.
Otrkārt, šķidrām un cietām "asinīm" ir dažādi tilpumi: sabiezējušās asinis aizņem 2/3 trauka tilpuma, bet sašķidrināto asiņu tilpums var gan palielināties, gan samazināties, un tas ir atkarīgs no gadalaika. Piemēram, maijā "asiņu" ir daudz vairāk nekā septembrī. Pavasarī "Asiņu" ir tik daudz, ka tās aizpilda visu pialas tilpumu, septembrī "asiņu" daudzums ir būtiski samazinājies. Viņš arī novērojis sakarību, ka asiņu tilpums pieaug tad, ja pāriešana no cieta uz šķidru agregātstāvokli notiek lēni, bet, ja ši pāreja notiek ātri, tad "asiņu" daudzums samazinās. Tāpat arī bija iespēts fiksēt, ka tilpuma svārstība notiem robežās no 20-24 kubikcentimetriem. Mainās arī pialu svars, pie tam tās reizēm paliek smagākas pat tad, ja šķidruma tilpums tajās palielinās. Un notiek arī pilnīgi pretēji! Visai grūti skaidrojams fakts.
Treškārt, "asiņu" agregātstāvokļa maiņas brīdī visu laiku mainās arī šķidruma krāsa.
Reizēm par šķidrumu pārvēršas ne visa tā masa, bet centrā paliek vielas sabiezējums, kas periodiski veic svārstības. Šāda "kodola" parādīšanās ir pats noslēpumainākais Sv.Janvārija asiņu fenomena aspekts. Aculiecinieki apgalvo, ka šī centrālā "bumbiņa" burtiski izsviež no sevis šķidrās asinis, bet pēc tam iesūc šķidrumu atpakaļ.
Vēl viena neparasta īpašība - kas "asinis" pāriet šķidrā stāvoklī, no tās nāk gaismas kūlīši.
Saites.
Sv.Janvārijs (?-206.g.).
Asinis.
Neapole.
