Jens Stīvensons
- Detaļas
- 2316 skatījumi
Psihiatrijas doktors Virdžīnijā Šarlotsvilas koledžā, kas veicis apjomīgus pētījumus reinkarnācijas sakarā.
Pētījumi. 50.gadu beigās skrupulozi pētīja ziņojumus par reinkarnāciju izmantojot sistemātiskas zinātniskās procedūras. Tas notika tik strikti zinātniski, ka to atzina pat viņa kritiķi. Pētījumu rezultātus publicēja 1960.gadā ASV, bet pēc gada – Anglijā.
Viņš uzmanīgi bija izpētījis simtiem gadījumu, kuros apgalvots par atmiņām no iepriekšējās dzīves. Atsijājot tos stingri zinātniski, nonāca pie palikušajiem 28 gadījumiem. Šiem gadījumiem bija kopējas raksturīgas iezīmes: visi subjekti atcerējās ka bijuši konkrēti cilvēki un dzīvojuši noteiktās vietās daudzus gadus pirms savas tagadējās dzīves. Pie tam viņu apgalvotos faktus varēja konstatēt un pārbaudīt ar neatkarīgas ekspertīzes palīdzību. Savā grāmatā Stīvensons uzsvēra savu ticību bērnu liecībām, jo uzskatīja, ka tās ne tikai mazāk pakļautas apzinātām un neapzinātām ilūzijām, bet arī tiem būtu daudz mazāk iespēju izlasīt vai uzzināt par notikumiem vai vietām, ar kurām saistītas viņu liecības.
Stīvensons turpināja savu darbību un 1966.gadā izdeva grāmatu zem nosaukuma „Divdesmit gadījumi, kuri liecina par reinkarnāciju.” Tobrīd viņš personīgi bija jau izpētījis gandrīz 600 gadījumu, kuros runa varētu būt par reinkarnāciju. Pēc 8 gadiem grāmata piedzīvoja 2.izdevumu, tad pētīto gadījumu skaits bija jau 1200. Daži konstatētie gadījumi bijuši īpaši zīmīgi.
Kritika.
Reinkarnācijas gadījumi vērojami tikai sabiedrībās, kurās tā ir atzīta (piem. gadījums ar Libānas drūzu Imadu Elavaru). Nē, Stīvensons atzīmē, ka tādi gadījumi novēroti arī ASV (apmēram 35 gadījumi), Kanādā un Lielbritānijā. Tāpat arī Indijas musulmaņu ģimenēs, kuri nekad nav atzinuši reinkarnāciju.
Saites.
Reinkarnācija.
