Jazīds I (680.-683.g.)
Radniecība. Tēvs – Muavijs ibn Abu Sufiāns (iepriekšējais kalifs).
Biogrāfija. Kāpa tronī 680.gadā. Līdz tam arābu sabiedrībai (ummai) tradicionāli nebija pieņemama varas dinastiska pārmantošana. Taču pirmais Omeijādu klana kalifs Muavijs jau ilgi pirms savas nāves pieradināja savu apkārtni pie pirmās dinastiskās pārmantošanas – varas nodošanas sava dēla Jazīda rokās.
Neskatoties uz arābu sabiedrības sagatavošanu, Jazīda I valdīšanas sākumā daļa arābu vadoņu aktīvi uzstājās pret dinastijas iedibināšanu. Opozīcijā esošie alīdi iestājās par varas nodošanu Huseinam, kurš gan kaujā Kerbelas ielejā 680.gadā tika nogalēts „mocekļa nāvē.” Šis vēstures moments kļuva par pagrieziena punktu šiītisma kā islāma novirziena atšķelšanā un Otrās fitnas sākumam.
680.gadā sacēlās gan harīti, gan Abdallahs ibn al Zubairs („kamieļu kaujā” 656.gadā bojā gājušā Zubaira dēls) Hidžazā, Arābijas pussalā, kas visai spēji pārņēma kontroli pār Meku un Medīnu. Ibn al Zubairs bija krasā opozīcijā omeijādiem, pārstāvēja seno musulmaņu opozīciju. Pat kalifāta galvaspilsētā Damaskā norisinājās stīvēšanās starp divām arābu ciltīm: kaļbiem (cēlušies no Dienvidarābijas, reizēm saukti par jemeniešiem) un keisiem (cēlušies no Ziemeļarābijas). Abas ciltis bija pārstāvētas kalifāta administrācijā un nesaskaņas izplatījās uz Irākas teritoriju un tālāk.
681.gadā Jazīds apspieda harītu dumpi, bet stāties konfrontācijā ar Ibn al Zubairu tomēr nesteidzās.
Kalifs nomira 683.gadā, kad viņa armija bija aplenkusi Ibn al Zubaira kontrolēto Meku. Līdz ar Jazīda nāvi Mekas aplenkums tika noņemts un karaspēks atsaukts.
Saites.
Arābu kalifi (~570.-1924.g.).
