Jaunais gads
Jaunais gads uz Zemes tiek sagaidīts vairāk kā 20 reizes.
Babilonija – atzīmēja pavasarī ar 11 dienu garām dzīrēm.
Senā Roma – gada sākums vairākkārt mainījās, līdz Pompīlijs 153.g.pmē. to noteica 1.janvārī.
Krievija – 1.septembrī mierīgi bija sagaidījusi 7208.gadu kopš pasaules radīšanas, bet Pēteris I izdeva ukazu – nākamais gads būs 1700. un tas sāksies 1.janvārī.
Izraēla – 2010.gada 9.septembrī sagaidīja 5771.gadu kopš pasaules radīšanas.
Irāna – apmēram 3000 gadu Persijas zoroastrieši jauno gadu sagaidīja martā, pavasara pirmajā dienā, kas sakrīt ar pavasara ekvinokciju. Šo tradīciju pārņēmuši kazahi, uzbeki un tjurki.
Ķīna – te laiku mēra 60 gadu ciklos, ko veido cits citam sekojoši 12 dzīvnieku gadu kombinācija ar 5 pamatelementiem. Gada sākums „peld” starp 21.janvāri un 21.februāri.
Ķīniešu jaungada svinības sākas līdz ar jauna mēness iestāšanos un ilgst 15 dienas līdz pilnmēnesim. To īpaši atzīmē arī Taivānā, Singapūrā, Dienvidkorejā un Vjetnamā.
Ķīniešu zodiakālajā kalendārā ir 12 radību cikls:
1.
2.
3. Tīģeris.
4. Trusis.
Utt.
Ķīniešiem šie svētki saistās ar ģimenes kopību, tādēļ miljoniem cilvēku dodas uz dzimtajām vietām, radot Jaungada haosu valsts satiksmē un to dēvē par ikgadējo lielāko pasaules migrāciju (2010.gada beigās vilcienu biļetes pirkuši ap 230 miljoniem ķīniešu pasažieru!).
Tradīcijas.
Pirms Jaunā gada iztīra un izgrezno māju, tādējādi cerot pievilināt laimi nākamajam gadam. Apgriež matus, iegādājas jaunu apģērbu un apavus, lai sāktu gadu ar jaunām vēsmām.
Vecgada vakarā ģimene sanāk kopā uz tradicionālajām atkalapvienošanās vakariņām. Shousui – ģimenes kopā būšana, kavēšanās atmiņās par aizgājušo gadu un jaunā sagaidīšanu. Bērni paliek ilgi nomodā, tādējādi cerot nodrošināt vecākiem ilgu mūžu.
Pirmā dienā. Apciemo vecākos ģimenes locekļus, proti, vecvecākus vai vecvecvecākus. Šajā dienā aizliegts slaucīt grīdu, jo citādi var aizslaucīt prom visu laimi.
Trešā diena. Chi kou jeb „Sarkanā suņa diena.” Cilvēki izvairās apciemot cits citu, jo šajā dienā pa pasauli klīst ļaunie gari.
Piektā diena. Godina pārticības dieva dzimšanu. Parasti atsāk darboties svētku periodā slēgtie uzņēmumi.
Septītā diena. Renri jeb Cilvēka dzimšanas diena, kad ikviens paliek par gadu vecāks. Galdā liek īpašu zupu, kas pagatavota no 7 dārzeņiem. Citi maltītē pasniedz Yusheng jēlu zivju un dārzeņu salātus.
Piecpadsmitā diena. Laternu festivāls. Šajā dienā mielojas ar sīrupā mērcētām saldām, lipīgām rīsu bumbiņām, kas simbolizē vienotību un kopības sajūtu.
Kumkvats. Auglim ķīniešu valodā ir atskaņas ar vārdiem „bagātība” un „laime.” Pats auglis simbolizē vienotību un pilnību.
Nian gao. Salda jaungada kūka, kuras nosaukums ķīniski skan: „ar katru gadu augstāk un augstāk.”
Lauvu deja. Tā nes veiksmi mājām un uzņēmumiem, kuros to izpilda. Deja tiek veikta skaļas bungu, gonga un šķīvju rīboņas pavadībā.
Petardes. Tās tiek aizdegtas, lai aizdzītu ļaunos garus un neveiksmi. Tomēr dažos reģionos tās aizliegtas, baidoties no iespējamiem ugunsgrēkiem.
Hong Bao. Sarkanas aploksnes ar naudu, kuras precētie pāri dāvina bērniem, neprecētiem draugiem, paziņām, darbiniekiem.
Sarkanā krāsa ir labvēlīga krāsa, kas simbolizē laimi un lielu veiksmi.
Singāļu gadumija sakrīt ar ražas svētkiem.
Šrilankā starp jauno un Veco gadu ir neitrālais periods! Šīs dažu stundu robežas vienmēr nosprauž astrologs.
Sikhu, nepāliešu, asamiešu, bengāliešu un oriešu Jaunais gads sākas reizē ar pavasari 14.-15.aprīlī. Tā kā šis ir karstākais gada periods, cilvēki cits citu sveic, uzmanīgi apsmidzinot ar ūdeni.
Birmieši toties aplej briesmīgi.
Bali jauno gadu sagaida martā. Tam par godu tiek slēgti veikali, bāri un pludmales, jo gadumiju atzīmē ar gavēni un diennakti garām meditācijām. Vienīgais atļautais izņēmums ir dzemdības un ārkārtas dienestu darbs.
Daudzas Vidusāzijas tautu Jaunais gads - Novruzs. Šo svētku pirmsākumi meklējami jau ugunspielūdzēju laikā, kad astronomiskā pavasara iestāšanās bija gada sākums un auglības sētki. Šos līksmos pagānu svētkus vēlāk pārņēma arī topošā islāma sabiedrība. Tā nu jau vairākus tūkstošus gadu daudzas tjurku un irāņu tautas svin šos svētkus. Ģeogrāfiskā izplatība no Pakistānas un Indijas Āzijā līdz pat Bosnijai un Hercegovinai un Albānijai Eiropā. To svin arī Azerbaidžānā un vairākos Krievijas apgabalos, kā arī kazahi, uzbeki, kirgīzi turkmēņi, afgāņi un tadžiki. Padomu Savienības laikos tos pielāgoja esošajai ideoloģijai - atzīmēja kā pavasara zemes darbu sākšanu.
Svētkus nesvin dažād arābu valstīs, piemēram Irākā un Sīrijā. Turcijā tie bijuši aizliegti pat ar likumu.
2009.gadā Novruza svētki iekļauti UNESCO nemateriālās kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā.
Islāma pasaulē 2010.gada 7.decembrī sākās 1432.gads. Tā kā musulmaņu gadā ir tikai 354 dienas, tad Jaunais gads klejo visā mūsu gada garumā. Allāham īpaši tīkams bija 2008.gads, kad iekrita veseli 2 Jaunie gadi.
Spānijā tieši pusnaktī jāapēd 12 vīnogas līdz ar katru pulksteņa sitienu.
Itālijā pusnaktī pa logu met ārā vecās mēbeles, lai kopā ar tām māju pamestu ķildas.
Venecuēlā, Brazīlijā, Ekvadorā, Meksikā, Bolīvijā un citās Latīņamerikas valstīs ir tradīcija tieši pusnaktī uzvilkt spilgtas krāsas apakšveļu. Sarkanā nesīs laimi mīlestībā, dzeltenā – bagātību un veiksmi.
Čīlē ir tradīcija jauno gadu sagaidīt kopā ar dzimtu. Tamdēļ, lai aptvertu visus radus, svinības notiek kapsētā. Kapsētas vārtus svinīgi atver pirms pusnakts un tūkstošiuem čīliešu turp dodas ar krēsliem.
Viduslaiku Eiropā Jauno gadu sagaidīja 25.martā. Uz 1.janvāri svinības pārcēla tikai pirms 400 gadiem.
