Judeničs, Nikolajs (1862.-1933.g)
Krieviski - Николай Николаевич Юденич.
Krievu kājnieku ģenerālis, balto spēku virspavēlnieks Pēterpils apkārtnē.
Radniecība. Cēlies no Minskas guberņas muižniekiem.
Dzīvesgājums. Dzimis 1862.gada 18.jūlijā.
1881.gadā beidzis Aleksandrovas karaskolu, bet 1887.gadā - Ģenerālštāba akadēmiju.
No 1902.gada komandējis strēlnieku pulku, ar kuru piedalījās 1905.gada krievu-japāņu karā.
No 1907.gada štāba ģenerālis-kvartermeistars.
No 1912.gada Kazaņas Kara apgabala štāba priekšnieks.
No 1913.gada Kaukāza Kara apgabala štāba priekšnieks.
No 1915.gada krievu ķeizara armijas kājnieku ģenerālis.
I Pasaules karā no 1914.-1918.gadam bija Kaukāza armijas štāba priekšnieks. 1916.gadā realizēja veiksmīgās Erzurumas un Trapezundas operācijas. 1917.gada martā-aprīlī bija Kaukāza frontes virspavēlnieks, pēc tam atvaļināts.
1918.gada rudenī emigrēja uz Somiju, pēc tam uz Igauniju, kur 1919.gada jūlijā stājās baltgvardu armijas priekšgalā.
Karagājieni uz Pēterpili. 1918.-1920.gados bija Ziemeļrietumu baltgvardu armijas virspavēlnieks un ietilpa arī baltgvardu Ziemeļrietumu valdības sastāvā, ko bija organizējuši briti.
Ziemeļu korpuss, kas bija saformēts Pleskavā un kādu laiku bijis Igaunijas valdības pakļautībā, līdzot tai cīnīties pret lieliniekiem, turpināja maijā sekmīgi sākto uzbrukumu Petrogradai. Korpusu papildināja pārbēdzēji un gūstekņi - nu jau tajā bija 12 000 durkļu un zobenu. Tas izgāja no Igaunijas pakļautības un tika pārdēvēts par Ziemeļrietumu armiju (ZRA), par kuras virspavēlnieku kļuva ģenerālis Nikolajs Judeničs. Apgādi galvenokārt veica Lielbritānija.
Veiksmīgi sāktā operācija jūlija beigās atdūrās pret spēcīgu Sarkanās armijas pretuzbrukumu un sekoja atkāpšanās. Kingisepa un Pleskava krita sarkano rokās.
Septembra vidū ZRA uzsāk jaunu - otro karagājienu Pleskavas un Petrogradas virzienā. Karaspēkā jau ir 20 tūkstoši durkļu un zobenu. Ofensīvā piedalījās arī Igaunijas armijas vienības. Igauņiem gan nebija īstas motivācijas karot par Petrogradu, bet viņus uz to spieda sabiedrotie. Kad Judeniča armija jau gatavojās ieņemt Pēterpili un 28.septembrī atradās jau tās pievārtē, uz pilsētu tika nosūtīti latviešu spēki, un niknās kaujās izdevās aplauzt balto uzbrukuma smaili. Tas arī bija viss – sekoja sakāve un atkāpšanās. No šīs sakāves Judeniča armija vairs neatguvās. 1919.gada 14.novembrī Judeniča armija bija gandrīz iznīcināta un ģenerālis ar armijas atliekām atkāpās uz Igauniju, tur armija drīz vien tika internēta un beidza pastāvēt.
Smagās kaujās līdz pat gada beigām igauņi tomēr spēj noturēt frontes līniju gar Narvas upi.
Kopš 31.decembra tika noslēgts pamiers starp Krieviju un Igauniju.
Emigrācijā. Judeničs pats 1920.gadā emigrēja uz Angliju. Baltkrievu emigrantu vidū nespēlēja aktīvu lomu.
Miris 1933.gada 5.oktobrī Nicā.
