Jehuds ben Bezalels (1520.-1609.g.)
Jeb rabīns Lēvs no Prāgas.
Darbība. Laikabiedri rabīnu zinājuši kā izglītotāko sava laika cilvēku. Viņš bija pazīstams kā alķīmiķis, matemātiķis, astronoms, filozofs un kabalas pazinējs. Sarakstījis ap 20 grāmatu un dibinājis Talmūda augstskolu Prāgā. Pateicoties viņam, pilsēta kļuva par XVI gs. žīdu zinību centru, par jauno laiku Kordovu. Par savu padomdevēju viņu izvēlējās ķeizars Rūdolfs II, katoļticīgs Habsburgs, arī kaismīgs alķīmiķis. Lēvam vajadzēja palīdzēt viņam atrast „gudrības akmeni.”
Stāsts par golemu. Šis žīdu rabīns no Prāgas radīja golemu. Kopā ar Šamesu un Ābramu golemu esot izveidojuši no māla ārpus Prāgas vecpilsētas mūriem Vlatavas krastā. Dzīvība tam esot iedvesta pēc burvju formulas un kādas „shēmas” palīdzību. Ar to esot jāsaprot kāda aprakstīta papīra loksne, daudz ticamāk gan tas būs bijis kāds akmens. Kad golems reiz pazaudējis „shēmu” vai, pēc citas versijas, rabīns izņēmis akmeni, tas zaudējis savu dzīvības spēku.
Pirmie ziņojumi par to rāda, ka golems bijis visai mazs un varējis paslēpties jebkurā vietā. Rabīna Lēva skolnieks Šamess Ābrams Haims to spējis nonest no bēniņiem tikai ar sava znota Ābrama ben Zeharija palīdzību. Vispirms viņi to paslēpa skolas pagrabā, pēc tam Haima znota mājā. Šis apstāklis liek domāt, ka elks nav bijis pieauguša cilvēka augumā.
Saites:
Žīdi.
