Joga, jogi
Yoga - vārds cēlies no sanskrita un nozīmē "saistījums," "koncentrēšanās."
Sena filozofiska un garīga sistēma, kuras praktizēšana labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka miesu un garu.
Vēsture. Šīs vingrinājumu sistēmas radījuši indiešu priekšteči - joga kā vispāratzīta apziņas attīstīšanas metode sakņojas daudzās senākās kultūrās. Indiešu kultūra ir jogas dārgumu glabātava jau vairākus tūkstošus gadu un mūsdienās tā ir vispazīstamākais ziņu avots.
Liekas, senākais arheoloģiskais atradums, kas varētu liecināt par jogas praktizēšanu, ir Mohendžodaras pilsētā uzietais zīmogs. Tajā attēlots lotosa pozā sēdošs dievu ar ragiem pie galvas, ko vēsturnieki iesaukuši to par Proto-Šivu. Proto-Šiva attēlots kā daudzsejaina, dzīvnieku ielenkta dievība, kas sēž tronī, vienā no jogas pozām - „āsanām.” Šis attēlojums liecina, ka jogu tradīcija sākusies Indas ielejas civilizācijā, vairākus gadu tūkstošus pirms jogu mācības tēva Patandžāli.
Gadsimtu gaitā šīs zināšanas glabāja jogi, kas mitinājās alās un birzīs, savas zināšanas nododot tālāk skolniekiem.
Jogas metodes tika sistematizētas klasiskajā laikmetā (200.-800.g.), un tādēļ liela daļa šo zināšanu tika pierakstīta, tādejādi saglabāta.
Jogas filozofijas klasiskajā periodā tika radīts slavenais jogas kodekss "Patandžali sūtras," kas tiek uzskatīts par mūsdienu jogas pamatu.
XX gs. 60.gados pasaulē ar jogu nodarbojās tikai atsevišķas sabiedrības grupas vai speciālisti.
Neskaitāmos pētījumos pierādīta jogas labvēlīgā ietekme uz veselību, prāta skaidrību un garu.
Mūsdienās nodarbošanās ar jogu kļuvusi itin plašā. Ar to nodarbojas gan sportisti, gan ierēdņi, gan parasti cilvēki, kas cenšas nostiprināt veselību, mazināt stresu vai atbrīvotie no liekā svara.
Jogas mācības apraksts. Nodarbojoties ar jogu, galvenā uzmanība tiek pievērsta nepieciešamībai kontrolēt prātu. prāts ir saikne starp mūsu ķermeni un garu/apziņu, un domāšanas veids var mūs pārlieku piesaistīt pasaulīgajai dzīvei, ko dēvē par maiju (ilūziju).
"Patandžali sūtrās" aprakstīts jogas astoņu loku ceļš, kura sastāvdaļas ir:
- jama - pieci ierobežojumi, piemēram, nevardarbība, sajūtu kontrole;
- nijama - piecas disciplīnas, piemēram, padevība, šķīstība;
- āsanas - pozas veselības nostiprināšanai;
- prānājāma - elpošanas kontrole;
- pratjāhāra - jūtu un domu saskaņošana;
- dhāranā - koncentrēšanās uz vienu konkrētu objektu;
- dhjāna - dziļā meditācija;
- samādhi - absolūta kontrole un saplūšana ar garu.
Jogas mācību var iztēloties kā sava veida vēršu iejūgu, kurā sajūdz kopā ķermeni, prātu un garu.
Žnani joga – gudrībai.
Radža joga – saprātam.
Hatha joga – ķermenim. Galvenais uzsvars tajā likts uz āsanām. Hathajogas mērķis ir atmodināt apziņu.
Bhakti joga – mīlestībai.
Karma joga – darbam.
Mantra joga – skaņai.
Kundalīni joga - enerģijai.
Prasmes apgūšanas procesā un 4.pakāpes dajānas (dhajāna, jogas transs) cauriešanā cilvēks var, ar ķermeni paliekot uz Zemes, apmeklēt un pārdzīvot visus 4 Rupadhatas līmeņus (arī pēc nāves).
Visas šīs sistēmas vieno misticismu ar ikdienas dzīvi, un attīsta cilvēkā Visuma apziņu.
Dinamiskās jogas metodes izmantoja kalaripajatas cīņas mākslas praktizētāji, lai atvērtu augstākos enerģijas līmeņus.
Aplūkojamie objekti.
Rišikeša. Pasaules jogas galvaspilsēta Indijas Himalaju priekškalnēs.
Milarepas ala. Šeit jogs un askēts Milarepa sasniedza pilnību. Grūti sasniedzama, atrodas pie Kailāša kalna Tibetā.
Jogu institūts Mumbajā. Dibināts 1918.gadā.
Citāti.
"Vairums cilvēku, kuri vēlas dzīvot mierpilnu un rāmu dzīvi un kuriem piemīt spēks un līdzjūtība, galu galā nonāks pie jogas un praktizēs to formu, ko laimīgs gadījums būs viņiem atnesis." /Jogī Bhadžans/
"Es dalos ar jums šajā mācībā, lai radītu visaptverošu zinātni par pašu cilvēku.(..) Katrai cilvēcīgai būtnei ir iedzimtas tiesības būt veselai, laimīgai un cēlai." /Jogī Bhadžans/
Grāmatas.
"Joga: nemirstība un brīvība." (Le Yoga Immortalite Et Liberte) Rumāņu religiju pētnieka M.Eljades Indijā uzrakstīta grāmata par jogu - pirmā nopietnā Rieteņu pasaulē.
Saites.
Austrumu cīņas mākslas.
