Jūlija kalendārs
Jūlija Cēzara ieviests kalendārs, kas reformēja veco romiešu skaitīšanas sistēmu.
To ieviesa 46.g.pmē., jo Cēzars bija noguris no esošā romiešu kalendāra trūkumiem. Viņš uzaicināja astronomu Sosigēnu no Aleksandrijas, lai tas reformētu kalendāru. Astronoms ieteica aizmirst laika rēķināšanu pēc Mēness fāzēm un pieņemt Saules kalendāru tāpat kā ēģiptiešiem. Tādējādi gada ilgums līdzinājās 365 dienām un katru ceturto gadu bija garais gads ar 366 dienām. Taču kalendārs neņēma vērā papildus 11 un ¼ minūtes, kuras līdz ar 365 dienām un 6 stundām veido astronomisko gadu. Taču tad šī neprecizitāte nelikās nozīmīga. Ēģiptes kalendāru Roma pieņēma bez pretestības, jo būtībā bija visai labi pazīstama ar ēģiptiešu tradīcijām.
Šis kalendārs bija plašā lietošanā Eiropā vēl vairāk kā 16 gadsimtus, līdz 1582.gadā pāvests Gregors XIII to reformēja un nosauca par gregoriāņu kalendāru.
Patlaban tam ir tikai sakrālā kalendāra statuss. Šodien to joprojām izmanto dažās vietējās pareizticīgo baznīcās: Krievu, Serbu un Gruzīnu. Krievu pareizticīgajā baznīcā Jaunais gads sākas tāpat kā Senajā Romā – 1.martā. Simeona Lepnā (14.gs.) laikā Jaunā Gada sākumu pārnesa uz 1. septembri. Tā turpinājās līdz 1699.gadam, kad Pēteris I pēc rietumu parauga pārnesa Jauno Gadu uz 1.janvāri.
Saites.
Kalendāri.
