Jesaja (~740-687.g.pmē.)
Pirmais no Vecās derības "lielajiem" praviešiem.
Dzīvesgājums. Saņēma aicinājumu pravietot 740.g.pmē. Savu darbību turpināja ķēniņu Jofana, Ahāza un Ecekijas valdīšanas laikā.
Dzīvojis visai sarežģītā laikā, kad Izraēlu apdraudēja Asīrija. Kad pret žīdu ķēniņu Ecekiju 701.g.pmē. gāja Asīrijas valdnieks Sennahirims, Jesaja deva padomu nenodot Jeruzālemi asīriešiem. Tas asīriešu ķēniņš atsūtīja Ecekijam vēstuli ar draudiem iznīcināt pilsētu un nogalināt iedzīvotājus. Žīdu ķēniņš devās uz Templi lūgt Dievu. Dievs atbildēja caur Jesaju un apsolīja aizsardzību. Un Dieva eņģelis iznīcināja iebrucējus – 185 000 karotāju un Sennahirims atkāpās.
Savos sprediķos spīvi kritizēja Jūdejas un Izraēlas valdošo aprindu negodību un alkatību, draudot ar Jahves sodu - tā ierocis būšot asīriešu iekarotāji. Paredzēja mesijas atnākšanu, kas radīšot paradīzi zemes virsū un ļaudis pārkalšot zobenus lemešos.
Nodzīvoja droši vien līdz pat valdnieka Manasijas valdīšanai, kas sākās 687.g.pmē., jo kāda žīdu leģenda vēsta, ka tas saņēmis mocekļa nāvi no paša ķēniņa rokas.
Darbi. Biblisti vienprātīgi, ka Jesajas grāmatas 1.–39. nodaļas autors ir pats Jesaja. 37.nodaļa ir visai veca un tiek datēta ar 701.g.pmē., jo tajā aprakstīts Sennahirima iebrukums. Sākot ar 40.nodaļu – uzrakstītas vēlāk. Tādējādi ir pamatots uzskats, ka šī grāmata ir vairāku praviešu tekstu kompilācija, no kuriem Jesaja ir tikai pirmo 39 nodaļu autors.
Atradumi.
Eblā uzietajās ķīļraksta plāksnītēs minētie personu vārdi, starp tiem arī Je-so-um (iespējams, Jesaija).
Saites.
Pravieši.
Jesajas grāmata.
