Jēkabs Izraēls
Leģendārais žīdu tautas ciltstēvs, bībeliskais patriarhs, kura vārdā vēlāk nosaukta žīdu dibinātā valsts palestīnas ziemeļos ar centru Zihemā un mūsu laikos dibinātā žīdu valsts Izraēla.
Raksturojums. Bībeles patriarhs. Ar viņa otro vārdu apzīmēja tā pēcnācējus un viņu valsti. Bībelē senie dievi Ābrams, Īzāks un Jēkabs jau attēloti par patriarhiem, kuru kults judaismā saglabāts līdz pat mūsdienām.
Radniecība.
Tēvs – Īzaks, māte – Rebeka.
Vecākais brālis – Isava.
Dēli – 12 gabali, no kuriem cēlušās 12 Izraēļa dzimtas. Viens no dēliem – Jāzeps.
Dzīvesgājums. Dzimis ap 1010.g.pmē.
Kad tēvs Īzaks jau bija no vecuma tapis vājredzīgs, jaunākais dēls Jēkabs kopā ar māti Rebeku to izmantoja un ar viltu panāca, ka saņēma tēva svētību kā pirmdzimtais vecākā brāļa Isava vietā, tātad arī mantojumu. Isavs tādēļ neieredzēja savu brāli Jēkabu.
Apokrifs „Jūdas, Jēkaba un Lijas ceturtā dēla, testaments.” Tajā Jēkaba 4.dēls Jūda pirmajā personā stāsta, ka Isavs dzīvojis mierā ar brāli Jēkabu 18 gadus. Taču pēc tam cēlis pretenzijas uz mantojumu un ar spēcīgu karapulku nācis karā pret Jēkabu. Isavs šai karā arī kritis un apbedīts Seīras kalnos.
Otro vārdu Jahve viņam piešķīra pēc tā cīņas ar eņģeli.
Haranas apkaimē pie lopu akas satika Rāheli un vēlējās to precēt. Tās tēvs tēvocis Lavans precībām piekrita ar noteikumu, ka Jēkabs nokalpos pie viņa septiņus gadus. Taču pēc septiņiem gadiem viņam izprecināja savu vecāko meitu Liju. Tā Jēkabs pie tēvoča nokalpoja vēl 7 gadus un apprecēja Rāheli kā otro sievu. Kopumā šai vietā viņš nodzīvoja 20 gadu.
Tad sapnī parādījās Dieva Eņģelis un vēlēja tam ar ļaudīm un lopiem iet uz savu zemi, ko tas arī izdarīja. Tēvocis bija nikns, bet dievs apnī tam lika samierināties, ko tas arī izdarīja. Uz robežas starp to zemēm nolika robežakmeni – kudurru.
Pamodies pie Haranas pilsētas (hurrīti), novēroja kā Debesu Dēli tekalē pa kāpnēm no zemes uz kosmosa kuģi. Zem galvas tam bijis Betēla akmens, kurš tagad atrodoties Skotijā.
Jēkabs tika apvainots, ka nozadzis sava tēvoča Lābana terafīmu. Taču tā bija Lābana meita Rāhele, kas nozagto terafīmu noslēpusi kamieļa sedlos.
Jēkabam bija 12 dēli: seši no Lijas, četri no piegulētājām un divi no Rāheles – Jāzeps un Benjamiņš, kura dzemdību laikā Rāhele nomira. Jāzeps bija mīļākais dēls.
Jūda – 4.dēls.
Jēkabs ar visiem dēliem pēc Jāzepa aicinājuma ieradās Ēģiptē 130 gadu vecumā.
Jēkabs nomira Ēģiptē 147 gadu vecumā.
Jēkabs Korānā. Arī Korānā ir nostāsti par Jēkabu, te viņs saukts par Jakubu.
Avoti. Pierādījumi Jēkaba klatbūtnei Ēģiptē ir daudzu skarabeju figūriņas ar uzrakstiem. Tajos sastopams vārds Ijaa-kob (žīdu vārds, kas mūsdienu izrunā skan Jēkabs). Reizēm šis vārds sastopams ķēniņu rāmīšos un ir pierakstīts ar hieroglifiem – Ij-A-K-B ar piedēkli H-P, ko var tulkot kā „Jēkabs apmierināts” vai „Jēkabs mierīgs.”
Saites.
Vecās derības pravieši.
