Jāzeps, Jēzus tēvs
Jēzus tēvs, viņa tēls visai neskaidrs, kam nav lielas nozīmes kristīgajā mitoloģijā.
Interesanta ir paralēle ar seno indiešu mitoloģiju - dievmāte bija Maija, bet Maijas vīrs zemes virsū - namdaris (gandrīz kā galdnieks!) Tvasti.
Radniecība. Saskaņā ar evaņģēlija stāstu, Jāzeps tiešā līnijā bija cēlies no ķēniņa Dāvida cilts.
Laikā, kad vēl nebija nobriedusi ideja par mesijas dievišķo izcelsmi, Jāzepam tika piedēvēta izcelsme no kādas Dāvida cilts ģimenes (Matejs, I:1-17 un Lūka, III:23-38). Ja pieņem, ka Jēzus nav ģenētiskais Jāzepa dēls, bet gan dalību ņēmis Svētais Gars, tad šī ģeneoloģija zaudē jēgu.
Par Jāzepa tēvu min Jēkabu (Matejs) vai Ēļu (Lūka).
Dzīvesgājums. Par viņa dzīvi ir maz zināms, izņemot Jēzus dzimšanas apstākļus. Daži viņa biogrāfijas aspekti iztirzāti tikai apokrifiskajos evaņģēlijos.
Dzīvoja trūkumā nomaļā pilsētā Nācaretē un strādāja par galdnieku. Tas, ka viņš bijis amatnieks, izsecināms tikai no Mateja evaņģēlija (XIII:55). Kādā senākā tekstā jautāts, vai viņš nav namdaris (Marks, VI:3).
Jāzeps bija saderināts ar Jaunavu Mariju. Saskaņā ar Mateja evaņģēliji (Mat. 1:19–24) erceņģelis Gabriēls parādījies sapnī Jāzepam, Jaunavas Marijas saderinātajam, kas bija uzzinājis, ka viņa kļuvusi grūta pirms viņu saderināšanās, un vēlējas viņu "slepeni atstāt." Gabriēls nomierināja Jāzepu, teikdams: "...nebīsties Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis, jo, kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara. Viņa dzemdēs Dēlu, un Viņa vārdu tev būs saukt Jēzus, jo Viņš atpestīs Savu tautu no tās grēkiem." Kā vēsta evaņģēlists, pēc tam "Jāzeps ņēma savu sievu pie sevis, un viņu neatzina."
Svētajos rakstos ir sīki izstāstīts, ka tad, kad tā Kunga eņģelis sapnī brīdināja Jāzepu par Hēroda nodomu nogalināt Jēzu, Jāzeps ņēma vērā brīdinājumu un kopā ar ģimeni bēga uz Ēģipti, no kurienes atgriezās tikai pēc Hēroda nāves.
Saskaņā ar dzīves aprakstu Jāzeps nomira apmēram simt gadu vecumā, droši vien drīz pēc Jeruzālemes apmeklējuma kopā ar divpadsmitgadīgo Jēzu Kristu, jo pēc šī notikuma viņš vairs netiek pieminēts.
Vieta baznīcas dogmātikā. Interesanti, ka bijis arī Sv.Jāzepa kults un 2.Vatikāna koncilā apspriests jautājums, vai dogmu par šķīstību un debesbraukšanu neattiecināt arī uz Jēzus tēvu.
Katoļu konfesijā viņš pasludināts par svēto, Svēto Jāzepu godā kā vispasaules baznīcas patronu.
Avoti. Kanoniskie (Mateja, Lūkas, Marka) un apokrifiskie evaņģēliji.
Ar viņa vārdu ir zināms apokrifa evaņģēlijs: "Galdnieka Jāzepa stāsts."
Saites.
Jēzus Kristus (6.g.pmē.-27.g.mē.).
Kristiešu svētie.
