Ievainotā cilvēka motīvs
- Detaļas
- 549 skatījumi
Izplatīts alu mākslas motīvs, kurā redzams "sadurstīts" cilvēks, saskaņā ar neirofizioloģisko teoriju to saista ar adepta ieiešanu izmainītas apziņas stāvoklī.
Pešmerles alas „ievainotais cilvēks.” Šis zīmējums zīmēts ar sarkano okru alkova griestos. Senos laikos griesti atradās tikai 1 m augstumā, tādēļ senais mākslinieks varēja zīmēt tikai guļot uz muguras. Zīmējuma nosaukums nācis no daudzām taisnajām līnijām, kuras pētnieki uzskata par šķēpiem, kas caurdur cilvēka ķermeni. Viņam ir dīvaina galvas forma. Virs ievainotā cilvēka galvas attēlota kāda zīme, arī ar sarkano okru. Zīmes un arī šī cilvēka variācijas uzietas arī citās alās, kaut gan identiski tie nav. Pavisam tiešā tuvumā atrodas zubra figūra ar liras formas ragiem (sarkanā okra), tālāk uz griestiem – stilizēts ibekss (kalnu āzis). Telpu starp dzīvniekiem aizpilda visvisādas zīmes, no kurām viena ir „Y” veida. Iespējams, ka visi šie zīmējumi veido vienu kompozīciju, kādu simbolisku kopību, kuru atminēt vēl nav mūsu spēkos.
Tirpšana („skudriņas”!) un it kā durstīšana ar mazām adatiņām ir sajūtama visā ķermenī. Daži šo sajūtu raksturo tā, it ka elektriski lādiņi skraidītu zem ādas. Iespējama pat pavisam patoloģiska sajūta it kā zem ādas veidotu alas un skraidītu riebīgi kukaiņi. Ziemeļamerikāņu indiāņu hitksanu cilts burvis Īzaks Tensa to apraksta ka bišu dzēlienus. Tas būtu interpretējams arī ka citpasauļu būtņu raidītas bultas saurbušas miesā (no šejienes varbūt alu mākslas „ievainotā cilvēka” motīvs). Tungusu šamaņi transos iegāja ēdot mušmires, tas viņiem izsauca neparasti sāpīgas sajūtas – it kā miesā saurbtos bultas, šķeltu miesu, izrautu kaulus. To pašu apmēram saka arī bušmeņu burvji – viņi to vairāk asociē ar kukaiņu kodieniem.
