Infekcijas slimības
Slimības, kuru izraisītāji ir vīrusi un mikroorganismi.
Vēsture. Kopumā tās atņēmušas vairāk dzīvību nekā visi kari kopā.
Pirmās liecības par infekcijas slimībām ir ap 12 000 gadu vecas.
III-IV g.tk.pmē. aprakstītas atsevišķas infekcijas slimības.
Infekcijas pēdas konstatētas arī Senās Ēģiptes apbedījumos.
I g.tk.pmē. Hipokrāts sniedza sistemātisku epidēmiju aprakstu un mēģināja tām rast izskaidrojumu.
XVI gs. itāļu ārsts Dž.Frakastoro pirmais mēģināja izveidot epidēmiju rašanās teoriju un izvirzīja hipotēzi par dzīva ierosinātāja nozīmi infekciju slimību izcelsmē.
Pavērsienu infekcijas slimību izpētē izdarīja angļu ārsta E.Dženera veiksmīgais mēģinājums 1796.gadā, cilvēkam iepotējot govju bakas, lai pasargātu viņu no saslimšanas ar cilvēku bakām.
XIX gs. beigās tika atklāti daudzu infekcijas slimību ierosinātāji.
Bakas.
Botulisms.
Difterija.
Epidēmiskais parotīts.
Erizipeloīds.
Ērču encefalīts.
Garais klepus.
Malārija.
Mēris.
Poliomielīts.
Tuberkuloze.
Vīrushepatīts.
Saites.
Epidemioloģija un epidemiologi.
