Ingušija
- Detaļas
- Publicēts 03 Novembris 2016
- 1872 skatījumi
Ingušu apdzīvota teritorija, šobrīd Krievijas impērijas okupēta.
Vēsture. Ingušijas teritorija bija apdzīvota jau paleolītā.
Senākie kultūras pieminekļi Ingušijas teritorijā attiecas uz III-I g.tk.pmē. - apmetņu paliekas, keramika, bronzas statuetes, akmens stēlas.
IX gs. - XIII gs. sākumam ietilpa agrā feodālajā valstiskajā apvienībā Alānijā. Tautas būvmākslai raksturīgi 2-3 stāvu akmens dzīvojamie torņi ar līmenisku jumtu (kalnu rajonos), apmestas samana dzīvojamās mājas ar terasēm vai galerijām (līdzenumos). Kalnu rajonos cēla arī 4-5 stāvu akmens aizsargtorņus ar slīpiem kāpņveida segumiem. Saglabājušies arī daudzveidīgi apbedījumu pieminekļi - kurgāni, katakombas, kapenes, kapulauki ar stēlām.
1810.gadā inguši pieņēma Krievijas impērijas pavalstniecību.
Kalnu republikas sastāvā (1921.-1924.g.). Šai laikā vienā republikā tika apvienotas Kabardija-Balkārija, Karačajevas apgabals, Čečenija, Ziemeļosetija un Ingušijas apgabals.
1924.gada 7.jūlijā nodibināja Ingušu autonomo apgabalu.
1934.gada 15.janvārī nodibināja Čečenu-ingušu autonomo apgabalu.
1936.gada 5.decembrī nodibināja Čečenijas-Ingušijas APSR.
Aplūkojamie objekti.
Tabaerdas baznīca. (храм Тхаба-Ерды) Pati vecākā kristiešu baznīca Krievijas teritorijā. Atrodas Džeirahas rajonā starp Hairaha un Puja auliem. Tikusi uzcelta VIII-IX gs.
Ingušu teātris. Ingušu teātra pirmsākumi rodami ingušu folklorā un tautas paražās. Pēc Oktobra apvērsuma (1917.g.) sāka attīstīties pašdarbība. 20.gadu sākumā Vladikaukāzā (Ordžonikidze) tika nodibināta amatieru trupa. 1933.gadā Ordžonikidzē sāka darboties ingušu teātra studija, 1934.gadā tā pievienojās ;cečenijas Dramas teātrim (vēlāk Čečenijas-Ingušijas Drāmas teātris). Aktieri un režisori - T.Alijeva, M.Cickijevs, M.Hadzijevs, N.Hadžijeva, A.Hamidovs, A.Isajevs, D.Omajevs, M.Solcajevs (daži no šiem ir inguši?).
Saites.
Inguši.
