Insara
Kapeņu kompleksa drupas pie Karolīnu salās.
Atrašanās vieta. Atrodas Karolīnu arhipelāga pašā austrumu malā. vēl uz austrumiem no Kosras salas un uz ziemeļiem no mākslīgās Lelu salas ar Lelu senpilsētu.
Raksturojums. Drupas tiek sauktas par Insaru. Tās ir līdzīgas Nanmadolas būvēm, sastopamas kolonnas. Šeit izmantoti 40 t smagi bazalta bluķi tādu bastionu celtniecībā, kas sākotnēji slējušies 30-60 pēdu augstumā. Kopējais salā atrodamo kanālu skaits ir veseli 90 – arī tuvu Nanmadolas kanālu skaitam. Insaru drupās kanāli ir gandrīz sausi. Vēl interesanti ir divi bazalta bluķu piramidāli krāvumi, kurus vietējie iedzīvotāji dēvē par „ķēniņu kapenēm.” It kā cilvēku atliekas tajos tomēr neesot.
Pati Lelu sala laika gaitā tektoniski ir pacēlusies. Tās centrā atrodas augstiene Mutunte (1951 pēda). Tādējādi ģeoloģiskā nestabilitāte un okeāna ūdens līmeņa paaugstināšanās šādā kombinācijā padara neiespējamu pilsētas datēšanu šādā veidā. C metode (veikta XXI gs. sākumā) apliecina, ka sala bijusi apdzīvota jau pirms 3000 gadu. Visi pētnieki ir vienisprātis, ka šejienes un Nanmadolas celtņu autori ir vieni un tie paši.
Mitoloģija. Vietējie nostāsti par šo vietu ir vāji saglabājušies, jo par to ir „parūpējušies” kristīgie misionāri. Vienīgi Radīšanas mītā ir neskaidra norāde par to, ka Insaru vienā naktī uzcēluši divi brīnumdari (visdrīzāk tā pati leģenda par Nanmadolas Olosopu un Olosipu). Vietējā variantā tikai pievienojas „balto milžu” rases piesaukšana, kas esot staipījuši bluķus abu brīnumdaru uzraudzībā.
Vēl citā leģendā stāstīts par lielu kuģi Ok Palang, ar jūrniekiem un inženieriem uz klāja, kas izkāpuši malā Kosrā un uzcēluši tur šo pilsētu. Tie tika raksturoti kā baltādaini, prasmīgi celtnieki, nezināmus dabas spēkus pārvaldoši.
Arī Kosras salā, tāpat kā vairumā Okeānijas salu, ir leģendas par senajiem baltādainajiem cilvēkiem - pinari, kas senatnē te mituši.
Materiāls. Nav skaidrs, no kurienes ņemtas daudzās tonnas bazalta. Vietējie gidi rāda uz vietu salas dienvidu daļā, kur redzamas bazalta klintis. Taču drupās izmantotais bazalta daudzums ir tik milzīgs, ka tādējādi jau sen būtu iznīcinātas visas salas bazalta klintis. Bez tam klintīs nav manāmas nekādas intensīvas darbības pēdas.
XX gs. sākumā (1900.g.?) bluķus no Insaras drupām izmantoja kā celtniecības materiālu jaunam viļņlauzim. Tādējādi to sākotnējo cēlo izskatu var spriest tikai pēc 1890.gadu fotogrāfijām.
Citi objekti salā. Uz ziemeļiem no Insaras drupām ir mākslīgais Mutunenea kanāls. Kosras ZR pusē tieši iepretim Insaras drupām atrodas Mutanielas saliņa. Visi šie vietvārdi satur sakni mu, kas varētu liecināt par sakaru ar grimušo Mu kontinentu.
Salas DA daļā atrodas citas drupas Menkā.
Salas ZA daļā atrodas drupas Valungā. Tās ar 5 jūdžu garu kanālu savienotas ar Utvi salas dienvidu krastā. Celtnes visai līdzīgas Nanmadolas būvēm, lai gan ir arī dažas visai būtiskas atšķirības. 1999.gadā Kosras vēsturiskā mantojuma saglabāšanas departamenta (KHRPO) uzdevumā doktore Felīsija Berdslija vadīja arheoloģisko ekspedīciju salā Safonfokas apdzīvotajā vietā blakus Valungai. Atradumi esot bijuši neparasti bagātīgi. Še tika konstatēta tāda kā rūpnieciska ražotne – liela darbnīca makšķerāķu gatavošanai no koraļļiem. Atradumi: bazalta nazis – pirmais tāds atradums Kosrā; rombveida krelle. Izrakumi notika tikai 5,5 m2 teritorijā un atsedza ne vairāk kā 10 % pazemes kompleksa, kurā strādājuši vairāki desmiti (pat vairāki simti!) darbinieku.
Bazalta magnētisms. Lai gan ģeologi ir vienisprātis, ka bazalta magnētisms ir pilnīgi dabisks, tomēr kristāli parasti esot magnetizēti vertikāli. Insāras (arī Nanmadolas) gadījumā magnētisma veids ir ļoti īpatns. Kompasa bultiņa nebeidz riņķot.
Hipotēzes.
Insara un Nanmadola veido vienotu kompleksu vētru izjaukšanai to rašanās vietā - 300 jūdžu joslā starp abām senpilsētām.
Raksti.
Noteikts jauns un precīzāks datējums piramīdveida koraļļu kapenēm Mikronēzijā.
Saites.
Nanmadola.
