Ivana IV Briesmīgā ķivere
Eksistē vairākas versijas par Ivana IV Briesmīgā bruņucepures ceļiem.
Iespējams, šī bruņucepure tika poļu iegūta Maskavā 1611.-1612.gada dumpja laikā un kopā ar citu laupījumu nosūtīta uz Varšavu karalim Sigizmundam. Pēc tam 1655.gadā poļi cieta sakāvi no zviedriem un bruņucepure, iespējams, tika izvesta no Varšavas uz Zviedriju, atkal kā kara laupījums.
1663.gadā cepure pirmo reizi ir minēta karaliskās ieroču palātas uzskaites grāmatā Stokholmā.
Iepriekš bruņucepure ir tikusi izstādīta Maskavas Ieroču palātā. Pēdējo reizi tā tikusi atvesta uz Krieviju sakarā ar Astrahaņas hanistes iekļaušanas Krievijas impērijā 450 gadadienu - to savulaik veica tas pats Jānis IV Briesmīgais, un izstādīta apskatei Astrahaņas Kaujas slavas muzejā (Aстраханский Музей боевой славы). Tad arī Irānas ģenerālkonsuls Seijeds Holamrezs Meiguns atšifrēja arābu uzrakstu uz šīs bruņucepures. Persiešu diplomāts apgalvoja, ka augšējā horizontālajā joslā arābu valodas uzraksts veikts visai retā arābu dialektā un nozīmē – „Allāhs Muhameds.” Iespējams, šie vārdi saīsināti ataino islāma pasaulē plaši lietoto frāzi „Varens ir Allāhs, un Muhameds ir viņa pravietis.”
Persiešu diplomāta piedāvātā versija ir pieņemta izskatīšanai, tai nepieciešama rūpīga lingvistiska pārbaude.
Izskaidrojums, ka uz kristīgas valsts ķēniņa bruņucepures ir tāds musulmanisks uzraksts: iespējams, šo bruņucepuri Jānim IV Briesmīgajam dāvājis ottomaņu turku sultāns, un tā bijusi domāta viņa dēlam (vai tam pašam, kuru niknais paps pašrocīgi nozūmēja?).
Otrajā horizontālajā joslā tikām viss ir pilnīgā kārtībā, uzraksts ir slāvu valodā: „Kņaza Ivana Vasīlija dēla, lielkņaza Vasīlija Ivana dēla dēla, visas Krievzemes patvaldnieka, bruņucepure” (Шелом Князя Ивана Васильевича, Великого Князя сына Василия Ивановича, господаря Всея Руси самодержца).
Saites.
Ivans IV Briesmīgais (1533.-1584.g.).
