Īru valoda, ģēļu valoda
Tā pati ģēļu valoda, kurā runā arī skoti.
Ķeltu valodās runājošās tautas un to kultūra saglabājas tikai Īrijā, Lielbritānijas salas ziemeļu un rietumu rajonos (Skotija, Velsa un Kornvola), Menas salā un Bretaņā. Laikā starp V un VIII gadsimtu ķeltu valodās vēl runājošās, Atlantijas okeāna piekrastes reģionos dzīvojošās ciltis kulturāli saliedējās uz kopējā lingvistiskā un reliģiskā mantojuma pamata. Savukārt viduslaikos un modernajos laikos salu ķeltu valodas sadalījās ģēļu (īri, skoti un Menas salas ķeltu grupa) un britu grupā (velsieši, kornieši un bretoņi).
Senākie salu ķeltu valodu rakstu pieminekļi ir ar IV gadsimtu datētie, ogāmiskajā sistēmā tapušie senīru uzraksti. Ķeltu literārās tradīcijas sākumu atspoguļo vecākie īru teksti, kas uzrakstīti mūsu ēras VIII gadsimtā.
Daudzi seno īru valodā rakstītie literārie darbi, piemēram, Olsteras cikla episkais stāsts “Kualnges buļļa nolaupīšana" (Táin Bó Cúailnge), ir pārdzīvojuši vairākas rediģēšanas. Šī literatūra sniedz ieskatu pirmskristīgās ķeltu vadonības sabiedrības heiroskās karotāju elites tradīcijās un dzīvesziņā.
Patlaban Īrijā daudz plašāk tiek lietota angļu valoda. Mūsdienās ģēļu valodu pietiekamā līmenī prot tikai 39% Īrijas iedzīvotāju – ikdienā to izmanto pārsvarā laukos.
Vairākums mēdiju un drukāto paziņojumu ir angliski. Lielākā daļa ceļazīmju ir abās valodās. Valdības publikācijas – abās valodās. Īriem ir tiesības ar valsts iestādēm sazināties ģēļu valodā.
2007.gadā ģēļu valoda kļuva par vienu no oficiālajām ES valodām.
Saites.
Ķeltu valoda(s).
Īri.
