Ipātija (370.-415.g.)
Grieķu astronome, matemātiķe, filozofe - neoplatonisma teorētiķe, pagānisma filozofisko strāvojumu pēdējā pārstāve. Laikam arī priesteriene Serapeja svētnīcā.
Radniecība. Tēvs - Aleksandrijas matemātiķis Teons.
Dzīvesājums. Bija Aleksandrijas muzejona vadītāja, pasniedza tajā.
Neoplatoniķa Jambliha skolas sekotāja.
Kristieši 391.gadā templi sagrāva un iznīcināja seno rakstu bibliotēku, viņa daļu rakstu izglāba. Kādu laiku turpināja savus ezotēriskos meklējumus līdz 415.gadā pēc bīskapa Kirila uzrīdīšanas viņu Aleksandrijā zvēriski nogalināja fanātiski kristiešu mūki. Kristieši sagrāba Ipātiju, aizvilka viņu uz baznīcu un tur saplosīja. Pēc tam kristīgie fanātiķi vilka filozodfes asiņaino ķemeni pa pilsētu un sadedzināja.
Pēc viņas nāves izbeidzās Aleksandrijas matemātikas skola. Tās bija pagānisma beigas Ēģiptē.
Ipātijas gudrība un oratores māksla ļāva tai iemantot lielu autoritāti tā laika aleksandriešu sabiedrībā.
Darbi. Ipātijas sacerējumu uzskaitījums ir bizantiešu Svīdas vārdnīcā (X gs.), taču tie līdz mūsdienām nav saglabājušies.
Komentāri Apolonijam no Pergas (par galējiem šķērsgriezumiem) un Diofantam (algebrā).
Darbi, kas skaidro Platona, Aristoteļa u.c. sengrieķu filozofu darbus.
Sacerējumi astronomijā, matemātikā.
Saites.
Neoplatonisms.
