Īsteni pareizticīgie kristieši
Pretpadomju pareizticīga sekta, ko XX gs. 20.gadu beigās nodibināja turīgie zemnieki pretestībai pret kolektivizāciju.
To rituāli neatšķiras no pareizticīgo rituāliem, taču ir slepeni. Uz pareizticīgo baznīcu šīs sektas locekļi negāja, pareizticīgo patriarha varu neatzina. Garīdzniecības institūtu sekta saglabāja, taču vairākās vietās reliģiskās ceremonijas izpildīja paši vienkāršie ticīgie. Lielos reliģiskos svētkos sektas locekļi pulcējās pie dažādiem "svētiem avotiem" (ezeriem, avotiem u.c.), kur dažādi "pareģi" nodarbojās ar sludināšanu.
"Īsteni pareizticīgie kristieši" nedeva nekā jauna ticības mācībā, reliģiskajā kultā un pat ne rituālos. Viņi pilnībā saglabāja pareizticīgo mācību un rituālus. Maskējoties aiz pasaules gala sludināšanu, īstenībā piekopa antikomunistisku propagandu. Cenšoties norobežot sektas locekļus no padomju īstenības ietekmes, sektas vadītāji ticīgo iebiedēšanai izmantoja mītu par antikristu, kas it kā valdot pasaulē kopš 1917.gada. lai nenokļūtu tā tīklos, "īsteni ticīgajiem" vajagot dzīvot noslēgtu, vientuļniecisku dzīvi, visu savu brīvo laiku pavadīt lūgšanās, nepiedalīties sabiedriskajā dzīvē.
Saites.
Kristiešu sektas.
