Indoeiropiešu valodu saime
Liela valodu grupa.
Izpēte. 1786.gadā angļu tiesnesis no koloniālās Indijas Viljams Džons konferencē publiskoja savu hipotēzi par kādas kopējas indoeiropiešu senvalodas eksistenci. Viņš bija pētījis sanskritu.
Tālāk lingvisti noskaidroja, ka šī indoeiropiešu valoda tika lietota Tuvajos Austrumos, Kaspijas un Melnās jūras baseinos tūkstošiem gadu ilgi, sākot ar kādu 5000.g.pmē. Tad no tās attīstījies sanskrits un grieķu valoda.
ar laiku tika noteiktas vēl 9 pirmvalodas, kas pēc laika atbilda indoeiropiešu pirmvalodai. Piemēram: afrāzijas valoda - no tās cēlušās arābu un žīdu valodas, Urālu valoda - somu un ungāru valodas un altajiešu valoda - mongoļu, japāņu un korejiešu priekštece.
Vācu lingvists F.Bops, salīdzināmās vēsturiskās metodes izstrādātājs lingvistikā, izmantojot šo metodi, salīdzinājis indoeiropiešu valodas darbības vārdu formas, konstatējis to kopīgo cilmi un tādejādi pierādījis indoeiropiešu valodu radniecību. Sarakstījis "Sanskrita, zenda, armēņu, grieķu, latīņu, lietuviešu, senslāvu, gotu un vācu valodas salīdzināmo gramatiku" (1.-6., 1833.-1852.g.). Viņš arī ieviesis terminu "indoeiropiešu valodas."
K.Brugmanis kopā ar H.Osthofu sarakstītija"Indoeiropiešu valodu morfoloģiskie pētījumi" (1.-6., 1878.-1910.g.).
Indoeiropiešu pirmvaloda. Valodnieki konstatējuši, ka mūsdienu baltu valodās (latviešu un lietuviešu) joprojām atrodamas ļoti arhaiskas indoeiropiskas formas. Īpaši daudz to ir lietuviešu valodā, tādēļ tā tiek uzskatīta par vistuvāko indoeiropiešu senvalodai un sanskritam. Latviešu valoda ir stipri modernizējusies, to stipri ietekmējušas ģermāņu un somugru valodas, taču arī tā nav pazaudējusi savas baltu valodas īpatnības.
Saites.
Valodu koks.
