Heliocentriskais pasaules modelis
- Detaļas
- 5511 skatījumi
Uzskats par Sauli pasaules centrā.
Vēsture. Sengrieķu avoti apgalvo, ka Tēbas dibinājis Kadms, kas bija izglītots arī astronomijā. Viņš labi zinājis ēģiptiešu mācību par debesu ķermeņu kustību un šīs zināšanas izmantojis, plānodams Tēbu pilsētu ar tās septiņiem vārtiem. Šie vārti simbolizējuši debess ķermeņus, kas, protams, bija veltīti galvenajiem grieķu dieviem. Tēbu vārti bija veltīti Selēnei (Mēness), Hermejam (Merkūrs), Afrodītei (Venēra), Hēlijam (Saule - vidējie vārti), Arejam (Marss), Zevam (Jupiters) un Kronam (Saturns). Īpaši jāizceļ fakts, ka vidējie septiņvārtu Tēbu vārti bija veltīti saules dievam Hēlijam. Tātad Sauli Kadms bija licis vidū, kas, iespējams, liecina par heliocentrisko pasaules modeli.
Prokls – uzskatīja heliocentrisko pasaules modeli par pareizo.
Samas Aristarhs (310.-270.g.pmē.) apsteidza Koperniku, paziņojot, ka Zeme griežas ap savu asi un riņķo pa heliocentrisku orbītu. Reliģiskā reakcija prasīja šo zinātnieku saukt pie tiesas par to, ka "viņš pārbīdījis Visuma centru."
Tāpat divi neoplatoniķi un Prokla laikabiedri Makrobijs un Marciāns Kapella arī aizstāvēja heliocentrisko pasaules modeli.
Šīs teorijas piekritēji: Makrobijs, Marciāns Kapella, Romas imperators Jūlijs Atkritējs un Nikolajs Kuzanskis.
Šos uzskatus imperatoram Jūlijam Atkritējam bija iedvesis skolotājs neoplatoniķis Jamblihs. Jūlijs savā "Ceturtajā lūgsnā Hēlijam" rakstīja: "Jo ir acīmredzams, ka par planētu kustības mēru, kas veic savu gājienu apkārt [Saulei], kalpo harmonija starp šo dievu un viņa pārvietošanos. ...Iespējams, grieķi nav spējīgi izprast manu vārdu jēgu - it kā kādam būtu jāstāsta tiem tikai par pazīstamo un labi saprotamo."vai arī: "Jamblihs no Halkīdas apmācīja mani dažādām filozofiskām doktrīnām. ...Ģenialitātē [viņš] vismaz līdzinās [Platonam]..."
Kāds grieķu zinātnieks Aleksandrijā arī esot apgalvojis, ka zeme griežas ap savu asi un vēl riņķo ap Sauli, taču nav varējis to pierādīt. Pārējie viņu izsmējuši un atklājums aizmirsts.
Uzskata, ka Rietumu pasaulē šo Saules sistēmas modeli ieviesis poļu astronoms Nikolajs Kopernihs savā darbā, ko Romas Katoļu baznīca iekļāva aizliegto grāmatu sarakstā. Pretēji autora gribai grāmatu iespieda ar luterāņu teologa A.Osiandera priekšvārdu, kurā Kopernika galvenās domas bija sagrozītas, bet viņa mācība iztēlota kā "apbrīnojama" hipotēze, kurai gan neesot nekā kopēja ar īstenību. Kopernika apbedīšana XVI gadsimtā anonīmā kapā nav saistīta ar aizdomām par ķecerību. Viņa nāves brīdī tikai daži Eiropas astronomi, astrologi un matemātiķi apsprieda viņa aprēķinus par Saules, nevis Zemes atrašanos Saules sistēmas centrā. Arī katoļu baznīca vēl nebija formāli nosodījusi heliocentrisma teoriju kā ķecerību.
1551.gadā Krievu pareizticīgās baznīcas Simtpantu koncils aizliedza nodarboties ar veselu rindu zinātņu, ieskaitot astronomiju, ko pareizticīgie teologi pieskaitīja "ķecerīgiem sastāviem un gudrībām." Krievu baznīca izjuta lielu nepatiku pret Kopernika mācību un izvirzīja lozungu: "Nolādētais Koperniks - Dieva konkurents" (vārdu spēle no krievu valodas: Кoпepниk - coпepниk).
1615.gadā pāvests Pauls V vissvētajā padomē pasludināja, ka mācība par Zemes griešanos ir ķecerīga.
1616.gadā pāvests Pauls V pieprasīja savu teologu spriedumu jautājumā par heliocentrismu. Teologu grupa vienprātīgi ieteica pāvestam uzskatīt kopernikānismu ne tikai par maldīgu, bet arī formāli ķecerīgu, jo tas tiešā veidā runā pretī Rakstiem. Pāvests nolēma pieņemt šo teoloģisko spriedumu. Tādēļ tas nepalika tikai šauras teologu grupas spriedums. Visai baznīcai to drīz (5.martā) izziņoja Congregation of Index, kas agrāk bija Kūrijas departaments un kā ticības un mācības kongregācija sagatavoja aizliegto grāmatu sarakstu. 5.martā kopernikānisms tika nosodīts kā “maldīgs un pilnīgi pretējs Dievišķajiem Rakstiem.”
1616.gadā Kopernika rakstu darbs par debesu sfēru kustībām tika aizliegts ar inkvizīcijas dekrētu (ar aizrādījumu "līdz turpmākai izlabošanai"), bet pēc nelielām korekcijām tas tika atkal atļauts. Aizliegto grāmatu sarakstā tā atradās līdz 1822.gadam.
Katoļu baznīca masveida uzbrukumus heliocentrisma teorijai sāka vairākas desmitgades vēlāk, kad Vatikāns izvērta aktīvu aizsardzību pret Mārtiņa Lutera reformāciju.
Saites.
Saules sistēma.
