Haosa teorija
- Detaļas
- 5201 skatījumi
Teorija, ar kuras palīdzību pilnībā var tikt saprastas ļoti sarežģītas sistēmas, piemēram, evolūcija.
Teorija radījusi metodiku, ar kuras palīdzību iespējams uziet slēptu struktūru ārēji haotiskā procesā.
Atklāšana. 1961.gadā meterologs Edvards Lorencs, kas darbojās klimatisko apstākļu paredzēšanas laukā, nolēma pārbaudīt datora izskaitļotos rezultātus, lai rūpīgāk izpētītu kādu secīgu norišu posmu. Lai ietaupītu laiku, viņš sāka no programmas vidus un tā vietā, lai ievadītu pilnībā visus datus līdz 6.zīmei aiz komata, viņš atmeta pēdējās 3 katra skaitāl zīmes. Pētnieks uzskatīja ka, ja arī redīsies kādas novirzes, tad tās būs pavisam nenozīmīgas. Tā nu E.Lorencs vēlreiz palaida programmu, gaidot rezultātus, kas būtu stipri līdzīgi iepriekšējai pilno datu programmai.
Atgriezies pēc kafijas pauzes viņš konstatēja, ka noticis kas pavisam negaidīts. Sākotnēji grafiks bija tāds pats kā iepriekšējais, taču tad tā rādītāji sāka atšķirties - sākumā nedaudz, bet vēlāk pavisam stipri un radikāli.
Tādejādi pētnieks konstatēja, ka nelielas atšķirības vienā dinamiskas sistēmas elementā var izraisīt būtiskas. Šī sākotnējā datu neprecizitāte noveda pie pilnīgi cita rezultāta. Spējais diverģences ātruma pieaugums tagad tiek saukts par „lavīnveidīgu krišanu haosā.”
E.Lorencs izdalīja divus haosa principus:
1) jūtība pret sākotnējiem uzstādījumiem, jo mazas izmaiņas var radīt milzīgas atšķirības rezultātā:
2) svarīga atgriezeniskā saite ar vidi, jo starp vidi un sistēmas attīstību ir pastāvīga mijiedarbība. Notiek nepārtrauktas izmaiņas vienā vai otrā virzienā, un sistēma mainas gluži neparedzamā veidā.
Viņa aprakstītais „tauriņa efekts” guvis plašu atpazīstamību.
Atainojums dabā. Šķietami ārēji haotiski procesi savā būtībā ir organizēti un pakļaujas noteiktām sakarībām. Tie paši modeļi, kas vērojami sniegpārsliņu uzbūvē, ieņem vietu arī citos procesos : ūdens turbulencē, sirdspukstos, viļņu plīšanā atsitoties pret krastu. Respektīvi, pirmā acu uzmetienā haotiskie procesi uzrāda slēptu sistēmisku kārtību.
Secinājumi.
1. Liela jūtība pret sākotnējiem apstākļiem, niecīgi notikumi var radīt grandiozas sekas.
2. Svarīga atgriezeniska saite ar vidi. Norisinās pastāvīga mijiedarbība starp attīstībā esošu sistēmu un tai apkārt esošo vidi, norisinās pastāvīga mijiedarbība abos virzienos: sistēma mainās neparedzami.
!!!!!!! Haosa teorija evolūcijā norāda uz SĀKOTNĒJO NODOMU.
Evolūcija. Tā pilnībā atbilst haosa teorijai. Miljardu gadu laikā pieauga dzīvo organismu sarežģītība, sistēma attālinās no sava pirmsākuma – tā krīt neparedzamā sarežģītībā. Taču aiz tā stāv KAUT KAS, jo šī virzība nav nekārtīga. Vēl vairāk, rodas iespaids, ka tas viss ir kā lielāka iecerēts.
Saites.
Saprātīgās radīšanas teorija.
